1Šis ir tas vārds, ko pravietis Jeremija teica Barucham, Nerijas dēlam, kad tas Jūdas ķēniņa Jojakima, Josijas dēla, ceturtajā valdīšanas gadā uzrakstīja šīs runas grāmatā, kā Jeremija tās viņam sacīja priekšā. Viņš teica:
2„Tā saka tas Kungs, Isračla Dievs, par tevi, Baruch:
3Tu sūdzies: Cik man grūti! Tas Kungs pievienojis manām sāpēm vēl bēdas. Noguris es esmu no savas nemi-tīgās vaidēšanas, un nekur es nevaru mieru atrast!
4Saki viņam: Tā saka tas Kungs: Zini, ko Es pats esmu cēlis, to Es atkal noplēšu, un ko dēstījis, to Es atkal izrauju ārā. Tā klāsies visai šai zemei.
5Un tad tu meklē sev vēl ko lielu? Nemeklē! Apdomā, Es sūtu postu pār visu miesu“, —saka tas Kungs, —„pār visiem ļaudīm, bet tev Es ļaušu saglabāt savu dzīvību visur, kurp vien tu dosies!“