Isaiah 59
1 Redzi, tā Kunga roka nebūt nav par īsu, lai tā nevarētu palīdzēt, un Viņa auss nav aizkritusi, ka tā nevarētu dzirdēt.
2 Bet jūsu pārkāpumi jūs attālina no jūsu Dieva, un jūsu grēki apslēpj Viņa vaigu no jums, ka Viņš neklausās uz jums,
3 Jo jūsu rokas ir aptraipītas ar asinīm un jūsu pirksti ir pilni noziegumu, jūsu lūpas runā melus, un jūsu mēle pauž netaisnību.
4 Neviens nemeklē taisnību, neviens negriežas pie tiesas pēc patiesības sava taisnīguma apziņā, neviens necenšas arī kārtot savu lietu taisnīgi un godīgi, bet balstās uz tukšiem niekiem un lieto viltību; visi staigā it kā grūti ar ļaunumu un dzemdē postu, pat galīgu iznīcību.
5 Tie izperē čūsku olas un auž zirnekļu tīklus. Kas ēd šādu olu, tam jāmirst. Ja saspiež tādu olu, iznāk odze.
6 Viņu audumi neder drēbēm nedz viņu sietie un pītie darinājumi apsegai. Viņu darbi ir ļauni darbi, varmācība ir atkarīga no viņu rokām.
7 Viņu kājas ir naskas doties ļaunos darbos, viņi steidzas izliet nevainīgas asmis; viņu domas ir vērstas uz ļaunu. Posts un sabrukums iezīmē viņu ceļu.
8 Miera ceļu viņi nepazīst, nav taisnīguma viņu gaitās; viņi iet tikai līkus ceļus; kas pa tiem staigā, tas nepazīst miera.
9 Tādēļ taisna tiesa mums paliek sveša, un taisnība mūs nesasniedz. Mēs gaidām gaismu, bet redzi, te ir tumsa, mēs gaidām dienas gaišumu, bet mums jāstaigā nakts tumsā.
10 Mēs taustāmies gar sienām kā akli, mēs gāzelējamies nemaņā, it kā mums nebūtu acu; mēs klūpam dienas vidū kā tumsā, mēs, būdami labi baloti un dzīvības pilni, esam patiesībā kā miruši.
11 Mēs rūcam kā lāči un dūdojam vienmēr kā baloži; mēs gaidām taisnu tiesu, bet velti, gaidām glābšanu, bet tā paliek tālu no mums.
12 Jo mūsu pārkāpumu ir pārāk daudz Tavā priekšā, un mūsu grēki liecina pret mums. Mūsu pārkāpumi ir pilnīgi dzīvi mūsu apziņā, mūsu noziegumi mums ir zināmi:
13 Atkrituši mēs esam no tā Kunga un Viņu aizlieguši, mēs neklausījām mūsu Dievam, runājām tikai par varmācību, daudzinājām bezdievību un melus un paužam visu to no visas savas sirds.
14 Tā ir taisnība nostumta pie malas, un taisnīga rīcība pilnīgi izzudusi; uzticība grīļojas kaut kur tirgus laukumā, bet godīgums nekur neatrod ieejas.
15 Tiešām, patiesība un uzticība ir pazudušas; kas piekāpjas ļaunuma priekšā, tas krīt par upuri neskaitāmiem laupītājiem. —Kad tas Kungs to redzēja, tad Viņam tas ļoti nepatika, ka nav vairs taisnības.
16 Un kad Viņš redzēja, ka nav neviena, kas varētu palīdzēt, un brīnījās, ka neviens šai lietā neiejaucas, tad Viņš izlietoja par līdzekli pats savu elkoni, un Viņa paša taisnība bija Viņam par balstu.
17 Viņš apvilka taisnību kā bruņas un lika galvā pestīšanas bruņu cepuri; Viņš tērpās atriebības drēbēs kā savā ieroču tērpā un ietinās dusmu bargumā kā mētelī.
18 Viņš atmaksās tieši pēc nopelna, piemērodams bardzību saviem pretiniekiem, atriebību saviem ienaidniekiem; jūŗas salām Viņš atmaksās, kā tās pelnījušas.
19 Tad ļaudis bīsies rietumos tā Kunga vārdu un austrumos Viņa godību, jo Viņš nāks kā augstos krastos iespro-stota strauja upe, ko dzen tā Kunga dvaša.
20 „Bet Ciānai nāks atsvabinātājs un tiem, kas Jēkabā atgriezušies no sava uzticības zvēresta lauzuma,“ —saka tas Kungs.
21 „Bet uz Sevi zīmējoties, Es slēdzu ar viņiem šādu derību“, —saka tas Kungs: „Mans Gars, kas tevī mājo, un mani vārdi, ko Es liku tavā mutē, nezudīs no tavas mutes un no tavu bērnu un bērnu bērnu mutes no šā laika mūžīgi!“ —saka tas Kungs.