1Priecāsies tuksnesis un izkaltušā nora, klajums līksmos un ziedēs kā puķu lauks!
2Tie ziedēs un līksmos priekā un ar gavilēm! Tiem ir dota Libanona godība, Karmela kalna košums un Saronas līdzenuma glītums; tie redzēs tā Kunga godību, mūsu Dieva jaukumu.
3Stipriniet nogurušās rokas, dariet stingrus ļodzīgos ceļus!
4Sakait izmisušām sirdīm: „Esiet stipras, nebīstieties! Redzi, te ir jūsu Dievs! Atriebība nāk un Dieva atmaksa! Viņš pats nāk un jūs izglābs!“
5Tad aklo acis atvērsies, un kurlo ausis atdarīsies.
6Tad klibais lēkās kā briedis, un mēmo mēle gavilēs, jo ūdens izverd tuksnesī un strauti izkaltušā klajumā.
7Un kvēlošā smilts taps par ezeru un izkaltušā zeme par ūdens avotu; kur agrāk mājoja šakaļi, tur augs zāle Un niedres.
8Un tur būs līdzens ceļš, —ceļš, ko sauks par svēto ceļu. Nešķīstie tur nespers savu kāju, tas ir Viņa tautas ceļš, drošs ceļš, pat neprašas nevar tanī apmaldīties.
9Tur nebūs lauvu un plēsīgu zvēru, bet atsvabinātie pa to staigās.
10Tā Kunga atsvabinātie pa to atgriezīsies mājās un ar gavilēm pārnāks Ciānā; mūžīgs prieks staros pār viņu galvām; prieks un līksmība pildīs viņu sirdis, skumjas un bēdas aizies tiem secen.