1Tanī gadā, kad Asirijas ķēniņš Sargons sūtīja Tartanu uz Ašdodu, ko viņš aplenca un ieņēma,
2Tanī laikā runāja tas Kungs ar Jesajas, Amoca dēla, muti sacīdams: „Ej, novelc maisu no saviem gurniem un kurpes no savām kājām!“ Viņš paklausīja un staigāja bez virsdrēbēm un basām kājām.
3Tad tas Kungs sacija: „Tā, kā mans kalps Jesaja staigāja trīs gadus bez virsdrēbēm un basām kājām Ēģiptei un Aitiopijai par zīmi un brīdinājumu,
4Tā Asirijas ķēniņš aizvedīs sagūstītos ēģiptiešus un cietumam lemtos aitiopicšus jaunus un vecus, bez virsdrēbēm un basām kājām, ar atsegtu sēžamo vietu, par apsmieklu Ēģiptei.“
5Tad ļaudis Jūdā uztrauksies un būs stipri apmulsuši aitiopiešu dēļ, uz kuriem tie lika savas cerības, un ēģiptiešu dēļ, ar kubiem tie lepojās.
6Tad šīs jūrmalas ļaudis sacīs tanī dienā: „Redzi, tāda ir mūsu cerība, uz ko mēs paļāvāmies, lai rastu palīgu pret Asirijas ķēniņu! Kā mēs lai glābjamies?“