1Atkal es sajutu tā Kunga vārdu, kas man sacīja:
2„Cilvēka bērns! Kādā ziņā gan vīna stāda koksne ir pārāka par citu koksni, tāpat arī vīna koka stīga, kas atrodas meža koku starpā?
3Vai tā derīga lietas kokam, vai no tās taisa kaut vadzi, kur pakārt kādu priekšmetu?
4To taču met ugunī, lai tā tur sadeg. Un kad sadeguši stāda abi gali un apdedzis arī tā vidus, vai tad tas vēl kam noderīgs?
5Pat kad tas bija vēl vesels, tas jau nebija nekur lietojams, kur nu vēl, kad tas sadedzis un apdedzis, lai tas būtu kam derīgs!“
6Tādēļ saki: Tā saka tas Kungs: „Kā Es vīna koku meža koku starpā nodevu ugunij kā malku, lai tā to aprij, tā Es nodošu ari Jeruzālemes iedzīvotājus.
7Es vērsīšu savu vaigu pret tiem: no uguns tie būs gan glābušies, bet uguns tos tomēr aprīs, lai jūs atzītu, ka Es esmu tas Kungs, kad Es nostājos pret tiem
8Un pārvēršu zemi par tuksnesi, tādēļ ka tie atkāpušies no Manis,“ tā saka Dievs tas Kungs.