1Nevarēdami ilgāk ciesties, mēs nolēmām palikt Atēnās vieni paši,
2Un sūtījām pie jums mūsu brāli Timoteju, Dieva aicināto Kristus evaņ-ģēlija kalpu, lai viņš jūs stiprinātu un jūs drošinātu ticībā,
3Ka neviens nesāktu šaubīties pašreizējos spaidos. Jūs paši zināt, ka tādi mums nolemti.
4Jo jau toreiz, kad bijām pie jums, mēs teicām jums, ka vajāšanām jānāk; un tā tas arī ir noticis, jūs to zināt.
5Tāpēc ari es, nevarēdams to ilgāk paciest, nosūtīju viņu pie jums, lai dabūtu zināt, kā ir ar jūsu ticību, vai kārdinātājs nav jūs kārdinājis un vai mūsu darbs nesāk irt.
6Tagad nu Timotejs no jums atka, pārnācis pie mums, atnesdams mums labas ziņas par jūsu ticību un mīlestību, stāstīdams, ka jūs aizvien mīļi mūs pieminat un ilgojaties mūs redzēt, tāpat kā mēs jūs.
7Tā mēs, brāļi, dzirdēdami par jūsu ticību, caur jums esam guvuši iepriecu visās savās vajadzībās un bēdās;
8Jo, kad jūs stipri stāvat savā Kungā, tad mēs dzīvojam.
9Ar kādiem pateicibas vārdiem mēs gan varam Dievam atmaksāt par visu to prieku, ko izjūtam mūsu Dieva priekšā par jums,
10Dien’ un nakti no visas sirds viņu lūgdami, lai mums būtu lemts redzēt jūs vaigā un stiprināt jūs ticībā, ja tas vēl vajadzīgs.
11Bet viņš mūsu Dievs un Tēvs, un mūsu Kungs Jēzus lai pašķir mums ceļu pie jums,
12Un jūs lai tas Kungs dara vēl pilnīgākus, vairodams mīlestību, kas jūs vieno savā starpā un ar visiem citiem, tāpat kā mēs jūs mīlam,
13Un lai stiprina jūsu sirdis, lai tās būtu nevainojamas savā svētumā Dieva, mūsu Tēva priekšā, kad mūsu Kungs Jēzus atnāks ar visiem saviem svētajiem.