1Stāsta par netiklību jūsu starpā un vēl par tādu, kāda nav sastopama pat pagānu starpā. Tur kāds dzīvo ar sava tēva sievu.
2Un jūs vēl esat uzpūtušies, kur vajadzēja būt noskumušiem, lai tas, kas to darījis, tiktu izmests no jūsu vidus.
3Kaut gan miesīgi tālumā, bet garā pie jums, es it kā klātbūdams esmu jau nolēmis par to, kas tā noziedzies:
4Ka mēs, jūs un mans gars, sanākam kopā Kunga Jēzus vārdā
5Un viņu nododam ar mūsu Kunga Jēzus spēku sātānam miesas samaitāšanai, lai gars tiktu izglābts tā Kunga dienā.
6Jūsu lielīšanās nav laba. Vai nezināt, ka maz rauga saraudzē visu mīklu?
7Izmēziet veco raugu, lai esat jauna mīkla! Jūs taču esat neraudzēti; jo arī mūsu Lieldienas jērs ir par mums upurēts-Kristus.
8Tad svinēsim svētkus ne ar veco raugu, ne ar ļaunuma un netikumības raugu, bet ar skaidrības un patiesības neraudzētajām maizēm.
9Es jums rakstīju savā vēstulē, lai nebiedrojaties ar netikļiem.
10Es nedomāju—vispārīgi ar šīs pasaules netiklajiem, vai mantraušiem, vai laupītājiem vai elku kalpiem; tad jau jums vajadzētu aiziet no šīs pasaules.
11Bet es rakstīju jums nebiedrodes ar tādu brāli, kas gan saucas par brāli, bet patiesībā ir netikls, vai mantrausis, vai elku pielūdzējs, vai zaimotājs, vai dzērājs, vai laupītājs; ar tādu jums nebūs kopā pat ne ēst.
12Kāda man daļa tos tiesāt, kas ārā? Vai jums nav jātiesā tie, kas iekšā?
13Tos, kas ārā, Dievs sodīs. Izmetiet ārā ļauno no sava vidus!