Zechariah 9
1 Tā Kunga vārda spriedums par Adraka zemi, un tas apmetās Damaskū; jo Tas Kungs skatās uz cilvēkiem un uz visām Izraēla ciltīm.
2 Un uz Āmatu pie viņas robežām, uz Tiru un Sidonu, jo tur ir liela gudrība.
3 Un Tirus sev ir uzcēlusi stipru pili un sakrājusi sudrabu kā pīšļus, un zeltu kā dubļus uz ielām.
4 Redzi, Tas Kungs viņu uzvarēs un satrieks viņas spēku jūrā, un uguns viņu aprīs.
5 Azkalona to redzēs un bīsies, un arī Gaca, un drebēs, līdz ar Ekroni, tāpēc ka viņu cerība ir palikusi kaunā. Un Gacas ķēniņš ies bojā, un Azkalonā nedzīvos.
6 Un Azdodā dzīvos sveši, un es izdeldēšu Vīlistu lepnību.
7 Un es atņemšu viņu asinis no viņu mutes un viņu negantību no viņu zobiem. Tā tie arīdzan atliksies mūsu Dievam, un tie būs kā valdnieki iekš Jūda, un Ekronekā Jebuzieši.
8 Un es pats apmetīšos ap savu namu pret karaspēku un pret sirotājiem, ka spaidītājs tur vairs nestaigās; jo nu es to ar savām acīm esmu redzējis.
9 Priecājies ļoti, Ciānas meita, un gavilē, Jeruzālemes meita! Redzi, tavs ķēniņš nāk pie tevis, taisns un Pestītājs viņš ir, pazemīgs un jādams uz ēzeļa, uz ēzeļa mātes kumeļa.
10 Un es izdeldēšu ratus no Evraīma un zirgus no Jeruzālemes, ir kara stops taps izdeldēts. Un tautām viņš mācīs mieru, un viņa valdīšana būs no vienas jūras līdz otrai un no lielupes līdz pasaules galam.
11 Un arī tu, - tavas derības asiņu dēļ es tavus cietumniekus izlaidīšu no bedres, kur ūdens nav.
12 Atgriežaties atpakaļ uz to stipro vietu, jūs cietumnieki, kam cerība. Šodien pat es saku, ka es tev divkārtīgi atmaksāšu.
13 Jo Jūdu es sev esmu uzvilcis kā stopu un Evraīmu licis par bultu, un es pamodināšu tavus bērnus, Ciāna, pret taviem bērniem, Grieķu zeme, un tevi darīšu kā varoņa zobenu!
14 Un Tas Kungs parādīsies pār viņiem, un viņa bultas izies kā zibens, un Tas Kungs Kungs bazūnēs ar bazūni un nāks kā aukas no dienvidiem.
15 Tas Kungs Cebaot tos pasargās, un tie rīs un samīs lingas akmeņus, un tie dzers un cels troksni it kā no vīna, un taps pilni kā upuru kausi, kā altāra stūri.
16 Un Tas Kungs, viņu Dievs, tos izpestīs tanī dienā kā savu ļaužu ganāmo pulku, jo tie ir kroņa akmeņi, mirdzēdami viņa zemē.
17 Jo cik liels būs viņu labums? Un cik liels būs viņu daiļums? Labība jaunekļus izaudzinās un vīns jaunietes.