Zechariah 12
1 Tā Kunga vārda spriedums par Izraēli. Tā saka Tas Kungs, kas debesis izpletis un zemi dibinājis un radījis cilvēka garu iekš viņa:
2 Redzi, Jeruzālemi es darīšu par straipalējamo biķeri visām tautām visapkārt, un tas nāks arī pār Jūdu, kad Jeruzālemi apsēdīs.
3 Un notiks tai dienā, es Jeruzālemi darīšu par nastas akmeni visām tautām; visi, kas viņu grib uzcelt, tie ievainosies, un visas pasaules tautas pret viņu sapulcēsies.
4 Tai dienā, saka Tas Kungs, es visus zirgus sitīšu ar bailību un viņu jātniekus ar bezprātību, bet pār Jūda namu es atvēršu savas acis un tautām sitīšu visus zirgus ar aklību.
5 Tad Jūda virsnieki savā sirdī sacīs: stiprums man ir Jeruzālemes iedzīvotāji iekš Tā Kunga Cebaot, sava Dieva.
6 Tai dienā es Jūda virsniekus celšu kā degošu ugunskuru malkā un kā degošu lāpu kūlīšos, un pa labo un kreiso pusi tie aprīs visas tautas visapkārt, un Jeruzāleme vēl paliks savā vietā Jeruzālemē.
7 Un Tas Kungs papriekš izpestīs Jūda dzīvokļus, lai Dāvida nama augstība un Jeruzālemes iedzīvotāju godība nelielās pret Jūdu.
8 Tai dienā Tas Kungs pasargās Jeruzālemes iedzīvotājus, un pats nespēcīgais viņu starpā tai dienā būs kā Dāvids, un Dāvida nams būs kā Dievs, kā Tā Kunga eņģelis viņu priekšā.
9 Un tai dienā es meklēšu izdeldēt pagānus, kas ceļas pret Jeruzālemi.
10 Bet pār Dāvida namu un pār Jeruzālemes iedzīvotājiem es izliešu žēlastības un lūgšanas garu. Un tie uz mani raudzīsies, ko tie ir cauri dūruši. Un par viņu tie žēlosies, kā žēlojās par vienīgo, un tie gauži par viņu vaimanās, ka vaimanā par pirmdzimto.
11 Tai dienā Jeruzālemē būs lielas raudas, kā raudāja pie AdadRimona Meģidus lejā.
12 Un zeme žēlosies, ikviena cilts par sevi, Dāvida nama cilts sevišķi un viņu sievas sevišķi, un Nātana nama cilts sevišķi un viņu sievas sevišķi, Levja nama cilts sevišķi un viņu sievas sevišķi.
13 Zimejus cilts sevišķi un viņu sievas sevišķi, -
14 Visas citas ciltis, ikviena par sevi, un viņu sievas par sevi.