1Korus bērnu dziesma uz Ģittit, dziedātāju vadonim. Cik mīlīgas ir tavas mājvietas, ak Kungs Cebaot!
2Mana dvēsele iekārojās un ilgojās ļoti pēc Tā Kunga pagalmiem, mana sirds un mana miesa priecājās iekš tā dzīvā Dieva.
3Putniņš ir atradis namu un bezdelīga savu ligzdu, kur tā savus bērnus izperē, - pie taviem altāriem, Kungs Cebaot, mans ķēniņš un mans Dievs.
4Svētīgi ir, kas Tavā namā dzīvo, tie Tevi slavē vienmēr. (Zela.)
5Svētīgi tie cilvēki, kas savu stiprumu meklē pie Tevis, kam sirdīs stāv Tavi ceļi,
6Kas caur raudu ieleju staigājot to dara par avoksnainu zemi; un lietus to pušķo ar svētību.
7Tie iet no spēka uz spēku, tie parādās Dieva priekšā iekš Ciānas.
8Kungs, Dievs Cebaot, klausi manu lūgšanu, atgriez ausis, ak Jēkaba Dievs. (Zela.)
9Dievs, mūsu priekšturamās bruņas, skaties un uzlūko sava svaidītā vaigu.
10Jo viena diena tavos pagalmos ir labāka nekā tūkstošas citas; man gribās labāki pie Dieva nama sliekšņa stāvēt, nekā mājot bezdievības dzīvokļos.
11Jo Dievs Tas Kungs ir saule un priekšturamās bruņas; Tas Kungs dod žēlastību un godu, viņš neatrauj labumu tiem, kas nenoziedzībā staigā.
12Kungs Cebaot, svētīgs ir tas cilvēks, kas uz tevi paļaujas.