Bible

1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausi, ak Dievs, manu balsi, kad es žēlojos; pasargi manu dzīvību no ienaidnieku briesmām. 2 Apslēp mani no ļaunu ļaužu padomiem, no ļaundarītāju trakošanas. 3 Tie savas mēles trin kā zobenu, un uzvelk savas bultas, savus rūgtos vārdus, 4 Šaut slepeni nenoziedzīgam; tie šauj viņam piepeši un nebīstas. 5 Tie iedrošinājās paši ļaunā padomā, tie runā, slepeni likt valgus, un saka: kas to redzēs? 6 Tie domā uz visādu blēdību, tiem gatavs ir viņu gudrais padoms, prātu un sirdi nevienam nevar izdibināt. 7 Bet Dievs ar bultu tos šaus piepeši, ka tiem gan sāpēs. 8 Caur savu pašu mēli tie taps apgāzti; ikkurš, kas uz tiem skatās, bēgs. 9 Un visi cilvēki bīsies un sacīs: to Dievs ir darījis, un sapratīs, ka tas ir viņa darbs. 10 Tas taisnais priecāsies iekš Tā Kunga, un paļausies uz viņu, un visi sirdsskaidrie teiktin teiksies.