1Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim uz koklēm ar astoņām stīgām. Ak Kungs, nesodi mani savā dusmībā, un nepārmāci mani savā bardzībā!
2Kungs, esi man žēlīgs, jo es esmu noguris, dziedini mani, Kungs, jo mani kauli ir iztrūkušies,
3Un mana dvēsele ir ļoti iztrūkusies, bet tu, Kungs, cik ilgi?
4Griezies atpakaļ, Kungs, izglābi manu dvēseli, atpestī mani tavas žēlastības dēļ.
5Jo nāvē tevi nepiemin; kas kapā tevi slavēs?
6Es esmu piekusis no savas vaidēšanas, uz savas gultas es raudu cauru nakti, mana guļama vieta plūst no asarām,
7Mana acs ir noģindusi no skumības, un ir novītusi manu ienaidnieku dēļ.
8Atkāpjaties no manis, visi ļauna darītāji, jo Tas Kungs klausa manu raudu balsi.
9Tas Kungs klausa manu lūgšanu, manu pielūgšanu Tas Kungs pieņem.
10Visi mani ienaidnieki paliks kaunā, tie ļoti iztrūksies, atkāpsies un paliks kaunā piepeši.