1Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim uz koklēm. Kad es saucu, tad paklausi mani, tu, manas taisnības Dievs; bēdās tu mani esi iepriecinājis; esi man žēlīgs un paklausi manu lūgšanu.
2Cilvēku bērni, cik ilgi mans gods paliks kaunā? Cik ilgi jūs mīlēsiet nīcīgas lietas un meklēsiet melus? (Zela.)
3Atzīstiet jel, ka Tas Kungs brīnišķi vadījis to, kas viņu bīstas; Tas Kungs mani paklausa, kad es viņu piesaucu.
4Dusmojiet, bet negrēkojiet, runājiet savā sirdī uz savām gultām un esiet klusu (Zela.)
5Upurējiet taisnības upurus un paļaujaties uz To Kungu.
6Daudzi saka: kas mums rādīs labumu? Pacel, ak Kungs, pār mums sava vaiga gaišumu.
7Tu manai sirdij devis vairāk prieka nekā viņiem, kad tiem labības un vīna papilnam.
8Es apgulšos ar mieru un aizmigšu, jo tu vien, Kungs dari, ka es droši dzīvoju.