Numbers 32
1 Un Rūbena un Gada bērniem bija ļoti daudz lopu, un tie aplūkoja Jaēzeras un Ģileādas zemi, un raugi, šī vieta bija vieta priekš ganāmiem pulkiem.
2 Tad Gada bērni un Rūbena bērni nāca un runāja uz Mozu un uz priesteri Eleazaru un uz tiem draudzes virsniekiem un sacīja:
3 Atarota un Dibona un Jaēzera un Nimra un Ezbona un Eleale un Zebena un Neba un Beona,
4 Tā zeme, ko Tas Kungs ir sitis Izraēla draudzes priekšā, tā ir zeme priekš ganāmiem pulkiem, un mums, taviem kalpiem, ir ganāmi pulki.
5 Un tie sacīja: ja mēs žēlastību esam atraduši tavās acīs, tad lai šī zeme top dota taviem kalpiem par īpašumu un neliec mums iet pāri par Jardāni.
6 Bet Mozus sacīja uz Gada bērniem un uz Rūbena bērniem: vai tad jūsu brāļi ies karā un jūs paliksiet še?
7 Kāpēc jūs Izraēla bērniem sirdi novēršat, nenoiet uz to zemi, ko Tas Kungs viņiem devis? -
8 Tā jūsu tēvi darīja, kad es tos no Kādes Barneas sūtīju, to zemi aplūkot.
9 Kad tie bija nākuši pie Eskoles upes un to zemi bija izlūkojuši, tad tie novērsa Izraēla bērnu sirdi, ka tie negribēja iet uz to zemi, ko Tas Kungs viņiem gribēja dot.
10 Tad Tā Kunga bardzība iedegās tai dienā un viņš zvērēja un sacīja:
11 Tiem vīriem, kas no Ēģiptes zemes ir nākuši, kam divdesmit gadi un pāri, tiem nebūs redzēt to zemi, ko es viņu tēviem Ābraāmam, Īzakam un Jēkabam esmu zvērējis, jo tie man nav paklausījuši;
12 Tik vien Kālebs, Jevuna dēls, tas Ķenizietis, un Jozuūs, Nuna dēls, jo tie Tam Kungam ir paklausījuši.
13 Tā Tā Kunga bardzība iedegās pret Izraēli un lika tiem maldīties tuksnesī četrdesmit gadus, tiekams viss tas augums izmira, kas bija ļaunu darījis priekš Tā Kunga acīm.
14 Un nu redzi, jūs savu tēvu vietā esat nākuši, grēcīgu ļaužu dzimums, vairodami Tā Kunga bargo dusmību pret Izraēli.
15 Jo ja jūs nogriezīsities no viņa, tad viņš šiem vēl liks palikt tuksnesī, un jūs nomaitāsiet visus šos ļaudis.
16 Tad tie pie viņa piegāja un sacīja: mēs šeit gribam laidarus taisīt priekš saviem ganāmiem pulkiem un pilsētas priekš saviem bērniem;
17 Bet mēs paši steigšus apbruņosimies Izraēla bērnu priekšā, tiekams tos būsim aizveduši viņu vietā; bet mūsu bērni lai paliek stiprās pilsētās to zemes iedzīvotāju dēļ.
18 Mēs negriezīsimies atpakaļ uz savām mājām, tiekams Izraēla bērni nebūs dabūjuši ikviens savu daļu.
19 Jo mēs neņemsim līdz ar viņiem savu daļu viņā Jardānes pusē, vai tālāki, bet mūsu daļa mums nāksies šai Jardānes pusē pret rītiem.
20 Tad Mozus uz tiem sacīja: ja jūs šo lietu tā gribat darīt, ka jūs apbruņojaties Tā Kunga priekšā uz karu,
21 Un ikviens no jums, kam bruņas, iesiet pār Jardāni Tā Kunga priekšā, kamēr viņš savus ienaidniekus savā priekšā izdzīs, un tā zeme priekš Tā Kunga būs uzvarēta,
22 Tad jūs pēc varat iet atpakaļ un būsiet nenoziedzīgi Tā Kunga un Izraēla priekšā, un šī zeme jums būs par daļu Tā Kunga priekšā.
23 Bet ja jūs tā nedarīsiet, redzi, tad jūs pret To Kungu grēkosiet un jūs samanīsiet savus grēkus, kad tie jūs atradīs.
24 Uztaisat sev pilsētas priekš saviem bērniem un laidarus priekš saviem sīkiem lopiem un dariet pēc tā vārda, kas no jūsu mutes izgājis.
25 Tad Gada bērni un Rūbena bērni runāja uz Mozu un sacīja: tavi kalpi darīs, kā mans kungs pavēl.
26 Mūsu bērni, mūsu sievas, mūsu ganāmie pulki un visi mūsu lopi paliks tur Ģileādas pilsētās;
27 Bet tavi kalpi, visi apbruņoti, noies karā Tā Kunga priekšā, kā mans kungs ir runājis.
28 Tad Mozus viņu dēļ pavēlēja priesterim Eleazaram un Jozuūm, Nuna dēlam, un Izraēla cilšu tēvu virsniekiem, un Mozus uz tiem sacīja:
29 Ja Gada bērni un Rūbena bērni, ikviens kam bruņas, līdz ar jums ies karā pār Jardāni Tā Kunga priekšā, un tā zeme jūsu priekšā būs uzvarēta, tad dodat tiem Ģileādas zemi par daļu.
30 Bet ja tie ar jums nenoies apbruņoti, tad tiem savu daļu būs dabūt jūsu starpā Kanaāna zemē.
31 Tad Gada bērni un Rūbena bērni atbildēja un sacīja: ko Tas Kungs uz taviem kalpiem runājis, tā mēs darīsim.
32 Mēs aiziesim apbruņoti Tā Kunga priekšā uz Kanaāna zemi un savu iemantojamo īpašumu turēsim šai Jardānes pusē.
33 Tad Mozus viņiem deva, Gada bērniem un Rūbena bērniem un Manasus, Jāzepa dēla, pusciltij Ziona, Āmoriešu ķēniņa, valsti un Oga, Bāzanas ķēniņa, valsti, to zemi ar tām pilsētām viņu robežās, tās zemes pilsētas visapkārt.
34 Un Gada bērni uztaisīja Dibonu un Atarotu un Arveru
35 Un Atarot-Zovanu un Jaēzeru, Jogabeū
36 Un Bet-Nimru un Betaranu, stipras pilsētas un sīku lopu laidarus.
37 Un Rūbena bērni uztaisīja Ezbonu un Eleali un Ķīriataīmu
38 Un Nebu un Baāl-Meonu ar citiem vārdiem un Zibamu, un tie nosauca tās pilsētas, ko tie uztaisīja, ar citiem vārdiem.
39 Un Maķira, Manasus dēla bērni, gāja uz Ģīleadu un to uzņēma un izdzina tos Amoriešus, kas tur bija.
40 Tā Mozus Ģileādu deva Maķiram, Manasus dēlam, un viņš tur dzīvoja.
41 Un Jaīrs, Manasus dēls, gāja un uzņēma viņu ciemus un tos nosauca Avot-Jaīru.
42 Un Nobus gāja un uzņēma Knatu ar viņas piederīgām vietām un to nosauca Nobu pēc sava vārda.