Numbers 20
1 Un pirmā mēnesī visa Izraēla bērnu draudze nāca Cin tuksnesī, un tie ļaudis apmetās Kādesā, un Mirjame tur nomira un tapa tur aprakta.
2 Un tai draudzei nebija ūdens; tad tie sapulcējās pret Mozu un pret Āronu.
3 Un tie ļaudis strīdējās ar Mozu un runāja sacīdami: kaut būtu bojā gājuši, kad mūsu brāļi bojā gāja priekš Tā Kunga!
4 Kāpēc jūs esat veduši Tā Kunga draudzi uz šo tuksnesi, ka še mums un mūsu lopiem jāmirst?
5 Un kāpēc jūs mūs esat izveduši no Ēģiptes zemes un mūs atveduši šai posta vietā? tā nav sējama vieta, nedz vīģu nedz vīnu dārzu nedz granātu ābeļu vieta, te arī ūdens nav, ko dzert.
6 Tad Mozus un Ārons gāja no tās draudzes pie saiešanas telts durvīm un metās uz savu vaigu; un Tā Kunga godība viņiem parādījās.
7 Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
8 Ņem to zizli un salpulcini to draudzi, tu un Ārons, tavs brālis, un runājiet uz to klinti priekš viņu acīm, tad tā dos ūdeni; tā tu viņiem izdabūsi ūdeni no klints un dzirdināsi to draudzi un viņas lopus.
9 Tad Mozus ņēma to zizli no Tā Kunga priekšas, kā viņš tam bija pavēlējis.
10 Un Mozus un Ārons sapulcēja to draudzi pie tās klints, un viņš uz tiem sacīja: klausāties jel, jūs pārgalvji, vai mēs jums izdabūsim ūdeni no šīs klints?
11 Tad Mozus pacēla savu roku un sita to klinti ar savu zizli divreiz, tad iznāca daudz ūdens ārā, tā ka tā draudze un viņas lopi dzēra.
12 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu un Āronu, tādēļ ka jūs man neesat ticējuši un mani neesat svētījuši priekš Izraēla bērnu acīm, tādēļ jūs šo draudzi neievedīsiet tai zemē, ko es tiem esmu devis.
13 Šis ir tas Meribas (strīdus) ūdens, kur Izraēla bērni ar To Kungu strīdējās, un viņš pie tiem svēts parādījās.
14 Tad Mozus sūtīja vēstnešus no Kādesa pie Edoma ķēniņa: tā saka tavs brālis Izraēls: tu zini visas tās bēdas, kas mums uzgājušas,
15 Ka mūsu tēvi ir nogājuši uz Ēģiptes zemi, un ka mēs ilgu laiku esam dzīvojuši Ēģiptes zemē, un ka Ēģiptieši mums un mūsu tēviem ir ļaunu darījuši.
16 Tad mēs brēcām uz To Kungu, un viņš klausīja mūsu balsi un sūtīja eņģeli un mūs izveda no Ēģiptes zemes, un redzi, mēs esam Kādesa pilsētā tavu robežu malā.
17 Ļauj mums iet caur tavu zemi; mēs neiesim pār druvām, ne caur vīna dārziem, nedz dzersim ūdeni no akām, pa lielceļu mēs iesim un negriezīsimies ne pa labo ne pa kreiso roku, tiekams būsim izgājuši caur tavām robežām.
18 Bet Edoms uz to sacīja: tev nebūs iet caur mums, citādi es tev iziešu pretī ar zobenu.
19 Tad Izraēla bērni sacīja uz viņu: pa lielceļu mēs iesim, un ja dzersim no tava ūdens, mēs ar saviem lopiem, tad par to dosim maksu; cita nekā negribam kā kājām iet cauri.
20 Un viņš sacīja: tev nebūs iet cauri! Un Edoms viņam izgāja pretī ar varenu pulku un stipru roku.
21 Tā Edoms Izraēlim aizliedza un viņam neļāva iet caur savām robežām; un Izraēls griezās nost no viņa.
22 Un tie aizgāja no Kādesa, un visa Izraēla bērnu draudze nāca pie Or kalna.
23 Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu pie Or kalna, pie Edoma zemes robežām, sacīdams:
24 Āronam būs tapt piepulcinātam pie saviem ļaudīm, jo viņš nenāks tai zemē, ko es dodu Izraēla bērniem, tāpēc ka jūs manam vārdam esat pretī turējušies pie strīdus ūdens.
25 Ņem Āronu un viņa dēlu Eleazaru, un ved tos augšā uz Or kalnu.
26 Un novelc Āronam viņa drēbes un apvelc tās Eleazaram, viņa dēlam, jo Ārons tur taps piepulcināts un nomirs.
27 Tad Mozus darīja, itin kā Tas Kungs bija pavēlējis. Un tie uzkāpa uz Or kalnu priekš visas draudzes acīm.
28 Un Mozus Āronam novilka viņa drēbes un tās apvilka Eleazaram, viņa dēlam.
29 Un Ārons tur nomira taī kalna galā; tad Mozus un Eleazars nāca no kalna zemē. Kad nu visa draudze redzēja Āronu esam nomirušu, tad viss Izraēla nams Āronu apraudāja trīsdesmit dienas.