Numbers 17
1 Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
2 Runā uz Izraēla bērniem un ņem no tiem priekš ikviena tēva nama vienu zizli, no visiem viņu virsniekiem pēc viņu tēvu namiem divpadsmit zižļus; tev ikviena vārdu būs rakstīt uz viņa zizli.
3 Bet Ārona vārdu tev būs rakstīt uz Levja cilts zizli, jo ikvienam zizlim būs būt priekš sava tēva nama galvas.
4 Un tev tos būs nolikt saiešanas teltī liecības priekšā, kur es ar jums sanāku.
5 Un tad tā vīra zizlis, ko es izvēlēšu, zaļos, un es klusināšu Izraēla bērnu kurnēšanu pret mani, ar ko tie pret jums kurn.
6 Un Mozus runāja uz Izraēla bērniem. Tad visi viņu virsnieki viņam deva ikviens virsnieks vienu zizli, pēc saviem tēvu namiem divpadsmit zižļus; tur arī Ārona zizlis bija starp viņu zižļiem.
7 Un Mozus nolika tos zižļus Tā Kunga priekšā liecības teltī.
8 Un otrā ritā, kad Mozus iegāja liecības teltī, tad redzi, Ārona zizlis priekš Levja nama zaļoja, un ziedi bija izplaukuši un bija nesuši mandeles.
9 Un Mozus iznesa visus šos zižļus no Tā Kunga priekšas pie visiem Izraēla bērniem, un tie to redzēja, un ikviens ņēma savu zizli.
10 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: nes Ārona zizli atpakaļ liecības priekšā, to paglabāt par zīmi pārgalvjiem; tā tev to kurnēšanu pret mani būs apklusināt, ka tiem nav jāmirst.
11 Un Mozus tā darīja; itin kā Tas Kungs tam bija pavēlējis, tā viņš darīja.
12 Tad Izraēla bērni runāja uz Mozu: redzi, mēs mirstam, mēs ejam bojā, mēs visi ejam bojā.
13 Ikviens, kas pie Tā Kunga dzīvokļa pieiet, tam jāmirst; vai tad mums patiesi būs iet bojā?