1Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
2Runā uz Izraēla bērniem un saki: kad kāda sieva top grūta un dzemdē dēliņu, tad tai septiņas dienas būs nešķīstai būt; cik ilgi tā savu sārņu dēļ ir atšķirta, tik ilgi tai būs nešķīstai būt.
3Un astotā dienā viņa priekšādas miesu būs apgraizīt.
4Un trīsdesmit un trīs dienas tai būs palikt iekš savas asins šķīstīšanās; tai nebūs aizskart nekādu svētu lietu, nedz nākt tai svētā vietā, tiekams viņas šķīstīšanās dienas pagalam.
5Bet ja viņa meitiņu dzemdēs, tad tai divas nedēļas būs nešķīstai būt, cik ilgi viņas atšķiršana ir, pēc tam viņai sešdesmit sešas dienas būs palikt iekš savas šķīstīšanās asinīm.
6Un kad viņas šķīstīšanās dienas priekš Tā Dēla vai priekš tās meitas ir pagalam, tad viņai gada vecu jēru par dedzināmo upuri un jaunu balodi jeb ūbeli par grēku upuri būs atnest priekš saiešanas telts durvīm pie priestera.
7Tam to būs upurēt Tā Kunga priekšā un viņu salīdzināt; tad tā taps šķīsta no saviem asins sārņiem. Šis ir tas likums priekš tās, kas dēliņu vai meitiņu dzemdē.
8Bet ja viņai nav pie rokas, cik par jēru nākas, tad lai viņa ņem divas ūbeles jeb divus jaunus baložus, vienu par dedzināmo upuri un vienu par grēku upuri, un priesterim būs viņu salīdzināt, tad viņa taps šķīsta.