Leviticus 10
1 Un Ārona dēli Nadabs un Abijus ņēma ikviens savu kvēpināmo trauku un ielika uguni un kvēpināmās zāles tur virsū un nesa svešu uguni Tā Kunga priekšā, ko viņš tiem nebija pavēlējis.
2 Tad uguns izgāja no Tā Kunga un tos aprija, un tie nomira Tā Kunga priekšā.
3 Un Mozus sacīja uz Āronu: tas ir, ko Tas Kungs ir runājis sacīdams: iekš tiem, kas man tuvu, es tapšu svētīts un visu ļaužu priekšā es tapšu godināts. Bet Ārons cieta klusu.
4 Un Mozus aicināja Mizaēli un Elcapanu, Ūziēļa, Ārona tēva brāļa, dēlus, un tiem sacīja: pieejat un nesiet savus brāļus projām no svētās vietas ārā aiz lēģera.
5 Tad tie piegāja un iznesa tos ar viņu šauriem svārkiem ārā aiz lēģera, kā Mozus bija runājis.
6 Un Mozus sacīja uz Āronu un Eleacaru un Ītamaru, viņa dēliem: jums nebūs savas galvas atsegt nedz savas drēbes saplēst, lai jūs nemirstat, un lai dusmība nenāk pār visu draudzi; bet jūsu brāļiem, visam Izraēla namam, būs apraudāt šo uguns sodību, ko Tas Kungs iededzinājis.
7 Jums no saiešanas telts durvīm arī nebūs iziet, ka jūs nemirstat; jo Tā Kunga svaidāmā eļļa ir uz jums. Un tie darīja pēc Mozus vārda.
8 Un Tas Kungs runāja uz Āronu un sacīja:
9 Vīnu un stipru dzērienu tev nebūs dzert, ne tev, ne taviem dēliem, kad ejat saiešanas teltī, lai jūs nemirstat; tas lai ir par likumu uz jūsu pēcnākamiem mūžīgi; -
10 Lai jūs varat izšķirt svētu no nesvēta un nešķīstu no šķīsta,
11 Un lai jūs Izraēla bērniem varat mācīt visus likumus, ko Tas Kungs uz tiem ir runājis caur Mozu.
12 Un Mozus runāja uz Āronu un uz Eleacaru un uz Ītamaru, viņa atlikušiem dēliem: ņemiet to ēdamo upuri, kas no Tā Kunga uguns upuriem atlicis un ēdiet to neraudzētu pie altāra, jo tas ir augsti svēts.
13 Tāpēc jums to būs ēst svētā vietā, jo tā ir tava nospriestā daļa un tavu dēlu nospriestā daļa no Tā Kunga uguns upuriem, jo tā man ir pavēlēts.
14 Un tās līgotās krūtis un to cilāto pleci jums būs ēst šķīstā vietā, tev un taviem dēliem un tavām meitām līdz ar tevi, jo tā ir tava nospriestā daļa, un tavu dēlu nospriestā daļa un dota no Izraēla bērnu pateicības upuriem.
15 To cilājamo pleci un tās līgojamās krūtis tiem būs pienest pie tauku uguns upura, ka tie top līgoti par līgojamu upuri Tā Kunga priekšā; tas lai ir tev un taviem dēliem arīdzan par tiesu mūžīgi, it kā Tas Kungs pavēlējis.
16 Un Mozus meklēt meklēja to grēku upura āzi, un redzi, tas bija sadedzināts; un viņš apskaitās par Eleacaru un par Ītamaru, Ārona atlikušiem dēliem, un sacīja:
17 Kāpēc jūs to grēku upuri neesat ēduši svētā vietā? Jo tas ir augsti svēts, un viņš jums to ir devis, lai jūs nesat draudzes noziedzību, to salīdzinādami Tā Kunga priekšā.
18 Redzi, viņa asinis nav iekšā ienestas tai svētā vietā; jums tas bija jāēd svētā vietā, kā tas man pavēlēts.
19 Tad Ārons runāja uz Mozu: redzi šodien tie savu grēku upuri un savu dedzināmo upuri ir atnesuši Tā Kunga priekšā, un tādas lietas man ir notikušas; ja tad es šodien to grēku upuri būtu ēdis, - vai tas Tam Kungam būtu paticis?
20 Kad Mozus to dzirdēja, tad tas viņam patika.