Judges 6
1 Un Izraēla bērni darīja, kas Tam Kungam nepatika. Tad Tas Kungs tos nodeva Midijaniešu rokā septiņus gadus.
2 Kad nu Midijaniešu roka palika stipra pret Izraēli, tad Izraēla bērni sev taisīja alas kalnos un bedres un stipras pilis Midijaniešu dēļ.
3 Jo kad Izraēls bija sējis, tad nāca Midijanieši un Amaleķieši un austruma ļaudis un cēlās pret tiem.
4 Un apmetās pret tiem un postīja zemes druvas līdz Gacai; tie neatlicināja pārtikas iekš Izraēla, nedz sīku lopu nedz vēršu nedz ēzeļu.
5 Jo tie atnāca ar saviem ganāmiem pulkiem un ar savām teltīm, tie nāca it kā siseņu pulks, ka tos ar viņu kamieļiem nevarēja skaitīt, un tie nāca, zemi postīt.
6 Un Izraēls ļoti panīka caur Midijaniešiem. Tad Izraēla bērni brēca uz To Kungu.
7 Un notikās, kad Izraēla bērni Midijana dēļ uz To Kungu brēca,
8 Tad Tas Kungs sūtīja pravieti pie Izraēla bērniem; tas uz viņiem sacīja: tā saka Tas Kungs, Izraēla Dievs: Es jūs esmu izvedis no Ēģiptes un jūs izvedis no vergu nama
9 Un jūs izglābis no Ēģiptiešu rokas un no visu rokas, kas jūs spieda, un es tos jūsu priekšā izdzinis un jums devis viņu zemi.
10 Un es uz jums sacīju: es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, nebīstaties Amoriešu dievus, kuru zemē jūs dzīvojat. Bet jūs neesat klausījuši manai balsij.
11 Un Tā Kunga eņģelis nāca un apsēdās apakš tā ozola Ovrā, kas piederēja Joasam, no Abiēzera nama, un viņu dēls Gideons kūla kviešus vīna spaidā, lai tos paslēptu no Midijaniešiem.
12 Un Tā Kunga eņģelis tam parādījās un uz to sacīja: Tas Kungs ar tevi, tu stiprais varenais vīrs!
13 Bet Gideons uz viņu sacīja: mans Kungs, kad Tas Kungs ir ar mums, kāpēc tad visas šīs bēdas mums uznākušas? Un kur ir visi viņa brīnumi, ko mums mūsu tēvi teikuši, sacīdami: vai Tas Kungs mūs nav izvedis no Ēģiptes? Bet nu Tas Kungs mūs atstājis un nodevis Midijaniešu rokā.
14 Tad Tas Kungs uz viņu atgriezās un sacīja: noej šinī savā spēkā, un atpestī Izraēli no Midijaniešu rokas; redzi, es tevi esmu sūtījis.
15 Un viņš uz to sacīja: mans Kungs, ar ko es Izraēli atpestīšu? Redzi, mans radu pulks ir tas mazākais Manasū, un es esmu tas mazākais sava tēva namā.
16 Un Tas Kungs sacīja uz viņu: tāpēc ka es būšu ar tevi, tu sitīsi Midijaniešus kā vienu vīru.
17 Tad tas uz viņu sacīja: ja es esmu atradis žēlastību tavās acīs, tad dod man jel zīmi, ka tu tas esi, kas ar mani runā.
18 Neaizej jel no šejienes, kamēr es pie tevis nākšu un savu ēdamo upuri atnesīšu un tev celšu priekšā. Un viņš sacīja: es palikšu, kamēr tu atkal nāksi.
19 Un Gideons iegāja un sataisīja kazlēnu un neraudzētas karašas no vienas ēfas miltu; to gaļu viņš lika kurvī un to sulu viņš lēja podā, un to iznesa pie viņa ārā apakš tā ozola un to nolika zemē.
20 Un tas Dieva eņģelis sacīja uz viņu: ņem to gaļu un tās neraudzētās karašas un liec to šeitan uz to akmeni un izlej to sulu; un viņš tā darīja.
21 Tad Tā Kunga eņģelis izstiepa tā zižļa galu, kas viņam bija rokā, un aizskāra to gaļu un tās neraudzētās maizes. Tad uguns izšāvās no tā akmens un aprija to gaļu un tās neraudzētās karašas; un Tā Kunga eņģelis nozuda no viņa acīm.
22 Kad nu Gideons redzēja, to Tā Kunga eņģeli esam, tad Gideons sacīja: vai! Kungs, Kungs! Jo es Tā Kunga eņģeli vaigu vaigā esmu redzējis!
23 Tad Tas Kungs uz viņu sacīja: miers ar tevi! nebīsties, tu nemirsi!
24 Tad Gideons tur Tam Kungam uzcēla altāri un to nosauca: Tas Kungs ir miers. Tas vēl līdz šodien ir Abiēzriešu Ovrā.
25 Un tai naktī Tas Kungs uz viņu sacīja: ņem vērsīti no sava tēva lopiem un vēl otru vērsi septiņus gadus vecu, un salauzi Baāla altāri, kas tavam tēvam, un nocērt to elka stabu, kas tur ir klātu.
26 Un uztaisi Tam Kungam, savam Dievam, altāri šīs stiprās vietas kalna galā it kārtīgi, un ņem to otru vērsi un upurē dedzināmo upuri ar to malku no tā elka staba, ko tu nocirtīsi.
27 Tad Gideons ņēma desmit vīrus no saviem kalpiem un darīja, kā Tas Kungs uz viņu bija runājis; bet viņš bijās no sava tēva nama un tās pilsētas vīriem dienā to darīt, un to darīja naktī.
28 Kad nu tās pilsētas vīri rītā uzcēlās, redzi, tad Baāla altāris bija salauzīts un tas elka stabs nocirsts, kas tur klātu, un tas otrs vērsis uz tā uztaisīta altāra bija upurēts.
29 Tad tie sacīja cits uz citu: kas to darījis? Un kad tie meklēja un izvaicāja, tad tapa sacīts: Gideons, Joasa dēls, to darījis.
30 Tad tās pilsētas vīri sacīja uz Joazu: izved savu dēlu, jo tam jāmirst, tāpēc ka viņš nolauzis Baāla altāri un to elka stabu nocirtis, kas tur bija klāt.
31 Un Joas sacīja uz visiem, kas pie viņa stāvēja: vai jūs tiesāsities par Baālu? Vai jūs viņu izpestīsiet? Kas par viņu tiesāsies, tam vēl šodien būs tapt nokautam. Ja viņš ir dievs, tad lai viņš pats par sevi tiesājās, tāpēc ka viņa altāris nolauzīts.
32 Un tai dienā viņu nosauca JerubBaālu un sacīja: lai Baāls ar viņu tiesājās, ka tas viņa altāri nolauzījis.
33 Bet visi Midijanieši un Amaleķieši un tie austruma ļaudis sapulcējās kopā un pārcēlās un apmetās Jezreēles ielejā.
34 Tad Tā Kunga Gars nāca uz Gideonu, un viņš pūta trumetē un sasauca Abiēzriešus sev pakaļ.
35 Un viņš sūtīja vēstnešus pa visu Manasu; ir tie tapa sasaukti, viņam pakaļ. Un viņš sūtīja vēstnešus pa Ašeru un pa Zebulonu un pa Navtalu un tie nāca viņiem pretī.
36 Un Gideons sacīja uz Dievu: ja tu Izraēli gribi izpestīt caur manu roku, kā tu esi runājis, -
37 Redzi, es nolikšu aitas cirpumu uz klonu; kad rasa būs uz cirpuma vien un pa visu zemi sausums, tad es zināšu, ka tu Izraēli izpestīsi caur manu roku, kā tu esi sacījis.
38 Un tā notika. Jo viņš agri no rīta uzcēlās un izspieda to cirpumu un izgrieza rasu no tā cirpuma, vienu kausu pilnu ar ūdeni.
39 Un Gideons sacīja uz Dievu: lai tava bardzība pret mani neiedegās, ka vēl reiz' runāju, - es vēl reiz' raudzīšu ar to cirpumu. Lai jel ir sausums uz tā cirpuma vien, un pa visu zemi lai ir rasa.
40 Un Dievs tā darīja tanī naktī; un sausums bija uz tā cirpuma vien, un pa visu zemi bija rasa.