Judges 2
1 Un Tā Kunga eņģelis nāca no Ģilgalas uz Boķimu un sacīja: es jūs esmu izvedis no Ēģiptes un jūs ievedis tai zemē, ko jūsu tēviem esmu zvērējis, un sacījis: es savu derību ar jums negribu lauzt ne mūžam.
2 Bet jums nebūs derību darīt ar šīs zemes iedzīvotājiem, viņu altārus jums būs salauzt. Bet jūs neesat klausījuši manai balsij; kam jūs tā esat darījuši?
3 Tāpēc es arī esmu sacījis: Es tos neizdzīšu jūsu priekšā, bet tie jums būs par tīkliem, un viņu dievi par slazda valgiem.
4 Un kad Tā Kunga eņģelis šos vārdus bija runājis uz visiem Izraēla bērniem, tad tie ļaudis pacēla savu balsi un raudāja.
5 Un tie nosauca tās vietas vārdu Boķim (raudātāji), un upurēja tur Tam Kungam.
6 Jo kad Jozuūs tos ļaudis bija atlaidis, tad Izraēla bērni bija nogājuši ikviens uz savu īpašumu, ieņemt to zemi.
7 Un tie ļaudis kalpoja Tam Kungam, kamēr Jozuūs dzīvoja un kamēr tie vecaji dzīvoja, kas vēl ilgu laiku pēc Jozuūs dzīvoja, kas bija redzējuši visus Tā Kunga lielos darbus, ko viņš bija darījis pie Izraēla bērniem.
8 Bet kad Jozuūs, Nuna dēls, Tā Kunga kalps, bija nomiris simts un desmit gadus vecs,
9 Tad tie viņu apraka viņa robežās TimnatEresā uz Evraīma kalniem, no Gaās kalna pret ziemeļiem.
10 Kad nu arī viss tas dzimums bija aizgājis pie saviem tēviem, tad cēlās cits dzimums pēc viņiem, kas To Kungu nepazina, nedz tos darbus, ko viņš bija darījis pie Izraēla.
11 Tad Izraēla bērni darīja, kas Tam Kungam nepatika, un kalpoja Baāliem.
12 Un atstāja To Kungu, savu tēvu Dievu, kas tos bija izvedis no Ēģiptes, un dzinās pakaļ citiem dieviem no to ļaužu dieviem, kas tiem bija visapkārt, un pielūdza tos un apkaitināja To Kungu.
13 Jo tie atstāja To Kungu un kalpoja Baālam un Astartēm.
14 Tad Tā Kunga bardzība iedegās pret Izraēli, un viņš tos nodeva laupītājiem rokā, kas tos aplaupīja, un viņš tos pārdeva viņu ienaidnieku rokā visapkārt, un tie vairs nevarēja pastāvēt savu ienaidnieku priekšā.
15 Visur, kur tie izgāja, Tā Kunga roka bija pret tiem par sodu, kā Tas Kungs bija runājis un kā Tas Kungs tiem bija zvērējis, un tie tapa gauži spaidīti.
16 Tad Tas Kungs iecēla soģus, kas tos izglāba no viņu laupītāju rokas.
17 Bet tie arī neklausīja saviem soģiem, bet maukoja pakaļ citiem dieviem un tos pielūdza; ātri tie atstājās no tā ceļa, ko viņu tēvi bija gājuši, klausīt Tā Kunga baušļus; tā tie nedarīja.
18 Un kad Tas Kungs tiem iecēla soģus, tad Tas Kungs bija ar to soģi, un tos izglāba no viņu ienaidnieku rokas, kamēr tas soģis dzīvoja; to Tam Kungam bija žēl, ka viņi nopūtās par tiem, kas viņus spieda un spaidīja.
19 Bet kad tas soģis nomira, tad tie atkāpās un palika ļaunāki nekā viņu tēvi, dzīdamies pakaļ citiem dieviem, tiem kalpodami un tos pielūgdami; tie neatstājās no saviem darbiem, nedz no savas pārgalvības ceļa.
20 Tad Tā Kunga bardzība iedegās pret Izraēli, ka viņš sacīja: tāpēc ka šī tauta manu derību pārkāpusi, ko es viņu tēviem pavēlēju, un nav klausījusi manai balsij,
21 Tad es arī viņu priekšā neizdzīšu neviena no tiem pagāniem, ko Jozuūs atstājis, kad viņš nomira,
22 Lai es Izraēli caur tiem kārdināju, vai viņi Tā Kunga ceļu sargās, staigādami pa to, tā kā viņu tēvi ir sargājušies, vai ne?
23 Tā Tas Kungs atstāja šos pagānus, tos tik drīz neizdzīdams, un tos nenodeva Jozuūs rokā.