Joshua 22
1 Tad Jozuūs aicināja Rūbeniešus un Gadiešus un Manasus puscilti,
2 Un uz tiem sacīja: jūs visu esat turējuši, ko jums Mozus, Tā Kunga kalps, pavēlējis, un esat klausījuši manai balsij visās lietās, ko es jums esmu pavēlējis.
3 Jūs savus brāļus neesat atstājuši tādu ilgu laiku līdz šai dienai, bet esat turējuši, kas bija jātur, Tā Kunga, sava Dieva pavēli.
4 Un nu Tas Kungs, jūsu Dievs, mieru ir devis jūsu brāļiem, tā kā viņš tiem bija runājis. Tad nu griežaties atpakaļ un ejat uz saviem dzīvokļiem, uz savu īpašu zemi, ko jums Tā Kunga kalps Mozus devis viņpus Jardānes.
5 Bet no Dieva puses dariet to likumu un to bauslību, ko jums Mozus, Tā Kunga kalps, ir pavēlējis, ka jūs mīļojat To Kungu, savu Dievu, un staigājat visos viņa ceļos un turat viņa baušļus un viņam pieķeraties un viņam kalpojat no visas savas sirds un no visas savas dvēseles.
6 Tā Jozuūs tos svētīja un atlaida, un tie aizgāja uz saviem dzīvokļiem.
7 Jo vienai Manasus cilts pusei Mozus to (daļu) bija devis Bāzanā, bet viņas otrai pusei Jozuūs to daļu deva pie viņu brāļiem šaipus Jardānes pret vakariem.
8 Kad Jozuūs tos atlaida uz viņu dzīvokļiem, tad viņš tos svētīja un uz tiem runāja sacīdams: ar lielu bagātību jūs griežaties atpakaļ uz saviem dzīvokļiem, ar varen daudz lopiem, ar sudrabu un zeltu un ar varu un ar dzelzi un ar ļoti daudz drēbēm. Daliet savu ienaidnieku laupījumu ar saviem brāļiem.
9 Tā Rūbena bērni un Gada bērni un Manasus puscilts griezās atpakaļ un aizgāja no Izraēla bērniem no Šīlo Kanaāna zemē, un gāja uz Ģileādas zemi, uz savu īpašu zemi, kur tie par mantiniekiem bija iecelti pēc Tā Kunga pavēles caur Mozu.
10 Kad tie nu nāca uz Jardānes apgabalu, kas Kanaāna zemē, tad Rūbena bērni un Gada bērni un Manasus puscilts tur uzcēla altāri pie Jardānes, lielu altāri, kur bija ko redzēt.
11 Un Izraēla bērni dzirdēja sakām: Redzi, Rūbena bērni un Gada bērni un Manasus puscilts ir uzcēluši altāri Kanaāna zemei pretī, Jardānes apgabalā, Izraēla bērniem pretim.
12 Kad Izraēla bērni to dzirdēja, tad visa Izraēla bērnu draudze sapulcējās Zīlū, ka tie pret viņiem celtos ar karaspēku.
13 Un Izraēla bērni sūtīja pie Rūbena bērniem un pie Gada bērniem un pie Manasus puscilts uz Ģileādas zemi Pineasu, Eleazara, tā priestera, dēlu,
14 Un desmit virsniekus līdz ar viņu, no ikviena tēva nama vienu virsnieku no visām Izraēla ciltīm, un ikviens no tiem bija tā galva savu tēvu namā pār Izraēla tūkstošiem.
15 Un tie nāca pie Rūbena bērniem un pie Gada bērniem un pie Manasus puscilts Ģileādas zemē, un runāja ar tiem un sacīja:
16 Tā saka visa Tā Kunga draudze: kas tas par noziegumu, ko jūs pret Izraēla Dievu esat noziegušies, nogriezdamies šodien no Tā Kunga, ka jūs sev esat uztaisījuši altāri, Tam Kungam šodien pretī turēdamies?
17 Vai tas Peora noziegums mums vēl ir mazs, no kā mēs (vēl) neesam šķīstījušies līdz šai dienai, jebšu mocība Tā Kunga draudzē ir bijusi?
18 Un jūs šodien nogriežaties no Tā Kunga; bet notiks, kad jūs Tam Kungam šodien turēsities pretī, tad viņš rīt dusmosies par visu Izraēla draudzi.
19 Bet ja jums šķiet, savu iemantoto zemi nešķīstu esam, tad nāciet pāri uz Tā Kunga īpašu zemi, kur Tā Kunga dzīvoklis stāv, un ņemiet savu daļu mūsu vidū, bet neturaties pretī Tam Kungam, nedz turaties pretī mums, uzceldami sev altāri klāt pie Tā Kunga, mūsu Dieva, altāra.
20 Vai Akans, Zerus dēls, nebija ļoti noziedzies pie tā, kas bija izdeldējams? Un bardzība nāca pār visu Izraēla draudzi, un tas vīrs nenomira viens vien sava nozieguma dēļ.
21 Tad Rūbena bērni un Gada bērni un Manasus puscilts atbildēja un runāja uz Izraēla tūkstošu virsniekiem:
22 Tas stiprais Dievs, Dievs, Tas Kungs, tas stiprais Dievs, Dievs, Tas Kungs, tas zin, un arī Izraēlim būs zināt, ja tas ir no pretestības vai caur noziegumu pret To Kungu, tad lai viņš mums šodien nepalīdz.
23 Ja mēs tāpēc sev altāri esam uzcēluši, ka gribam nogriezties no Tā Kunga, vai uz tā upurēt dedzināmos upurus vai ēdamus upurus vai pateicības upurus, tad lai Tas Kungs to piemeklē;
24 Un ja mēs to neesam darījuši šo lietu bīdamies un sacīdami: rītu jūsu bērni uz mūsu bērniem runās un sacīs: kas jums par daļu ar To Kungu, Izraēla Dievu?
25 Tas Kungs par robežu ir licis to Jardāni starp mums un jums, jūs Rūbena bērni un jūs Gada bērni, jums nav daļas pie Tā Kunga; tad jūsu bērni mūsu bērniem liktu atstāties no Tā Kunga bijāšanas.
26 Tāpēc mēs sacījām: taisīsim jel sev un uzcelsim altāri, ne dedzināmiem upuriem, nedz kaujamiem upuriem,
27 Bet ka tas būtu par liecinieku starp mums un jums, un starp mūsu radiem pēc mums, ka mēs Tam Kungam ar kalpošanu varam kalpot viņa priekšā, ar saviem dedzināmiem upuriem un ar saviem kaujamiem upuriem un ar saviem pateicības upuriem, un lai jūsu bērni turpmāk uz mūsu bērniem nevar sacīt: jums nav daļas pie Tā Kunga.
28 Tāpēc mēs sacījām: kad notiek, ka tie uz mums vai uz mūsu pēcnākamiem turpmāk tā sacīs; tad mēs sacīsim: redziet Tā Kunga altāra taisījumu, ko mūsu tēvi ir taisījuši, ne dedzināmiem upuriem, nedz kaujamiem upuriem, bet par liecību starp jums un mums.
29 Lai tas ir tālu no mums, ka mēs būtu pretī turējušies Tam Kungam, vai šodien no Tā Kunga nogriezušies, uzceldami vēl vienu altāri dedzināmiem upuriem, ēdamiem upuriem un kaujamiem upuriem klāt pie Tā Kunga, mūsu Dieva, altāra, kas ir viņa dzīvokļa priekšā.
30 Kad priesteris Pineas un tie draudzes virsnieki un tās galvas pār Izraēla tūkstošiem, kas pie tā bija, dzirdēja tos vārdus, ko Rūbena bērni un Gada bērni un Manasus bērni runāja, tad tas viņiem patika.
31 Un Pineas, priestera Eleazara dēls, sacīja uz Rūbena bērniem un uz Gada bērniem un uz Manasus bērniem: šodien mēs atzīstam, ka Tas Kungs ir mūsu vidū, ka jūs ar šo noziegumu neesat noziegušies pret To Kungu; nu jūs Izraēla bērnus esat izglābuši no Tā Kunga rokas.
32 Tad Pineas, priestera Eleazara dēls, un tie virsnieki griezās atpakaļ no Rūbena bērniem un no Gada bērniem no Ģileāda zemes uz Kanaāna zemi pie Izraēla bērniem un viņiem atsacīja šo vārdu.
33 Un tas vārds patika Izraēla bērniem, un Izraēla bērni teica Dievu un vairs nedomāja pret viņiem celties ar karaspēku nedz to zemi postīt, kur Rūbena bērni un Gada bērni dzīvoja.
34 Un Rūbena bērni un Gada bērni nosauca to altāri: lai tas ir par liecinieku starp mums, ka Tas Kungs ir Dievs.