Bible

1 Un Jona pielūdza To Kungu, savu Dievu, no zivs vēdera 2 Un sacīja: es piesaucu To Kungu savās bēdās, un viņš man atbildēja, es kliedzu no elles vēdera, un tu klausīji manu balsi. 3 Tu mani nometi dziļumā, jūras apakšā, un ūdens mani apstāja, visi tavi plūdi un tavi viļņi gāja pār mani pāri. 4 Tad es sacīju: es esmu atmests no tavām acīm, tomēr es atkal skatīšu tavu svēto namu. 5 Ūdens mani apstāja līdz pašai dvēselei, dziļumi mani apkampa, ašķi apsedza manu galvu. 6 Es nogrimu pie kalnu pamatiem, zeme savas durvis pār mani bija aizdarījusi mūžīgi, bet tu manu dzīvību esi izvedis no posta, Kungs, mans Dievs. 7 Kad mana dvēsele iekš manis izsamisējās, tad es pieminēju To Kungu, un mana lūgšana nāca pie tevis tavā svētā namā. 8 Kas turas pie viltīgas nelietības tie zaudē savu žēlastību. 9 Bet es tev upurēšu ar pateicības balsi; ko esmu solījis, to es maksāšu. Pie Tā Kunga ir pestīšana. 10 Un Tas Kungs runāja uz to zivi, un tā izvēma Jonu malā.