Jeremiah 6
1 Bēgat, Benjamina bērni, no Jeruzālemes, bazūnējat Tekoā, ceļat ugunszīmi BetKeremē, jo bēdas rādās no ziemeļa puses un liels posts.
2 Es izdeldu Ciānas meitu, to jauko un vēlīgo.
3 Gani uz viņu nāks ar saviem ganāmiem pulkiem, tie uzcels teltis visapkārt ap viņu, tie noganīs ikviens savu vietu.
4 Taisāties uz karu pret viņu, ceļaties, ejam pašā dienas vidū. Vai mums! Jo vakars metās un ēnas paliek garākas.
5 Ceļaties, un ejam pašā naktī un izpostīsim viņas jaukos namus.
6 Jo tā saka Tas Kungs Cebaot: nocērtiet kokus un uzmetiet valni pret Jeruzālemi; šī ir tā pilsēta, kas taps piemeklēta. Viņas vidū ir tik netaisnība vien.
7 Kā avots izverd savu ūdeni, tā viņa izverd savu ļaunumu. Varasdarbu un postu tur dzird, kaušanās un plēšanās bez mitēšanās ir manā priekšā.
8 Pieņem mācību, Jeruzāleme, lai mana dvēsele no tevis nenogriežas, lai es tevi nedaru par tuksnesi, par zemi bez iedzīvotāja.
9 Tā saka Tas Kungs Cebaot: kas atliek no Izraēla, to tie otrā reizē nolasīs kā vīna koku. Ņem traukus atkal rokā kā vīna ogu lasītājs.
10 Uz ko lai es runāju un dodu liecību, ka tie to dzird? Redzi, viņu ausis ir neapgraizītas, ka tie nevar dzirdēt. Redzi, Tā Kunga vārds tiem ir par apsmieklu, pie tā tiem nav labs prāts.
11 Tādēļ es esmu pilns Tā Kunga bardzības, ka nevaru valdīties. Izgāz to ir pār bērniem uz ielām, ir pār to jaunekļu draudzi kopā, jo vīri un sievas tiks aizņemti, veci un kas mūžu piedzīvojuši.
12 Un viņu nami taps citiem līdz ar tīrumiem un sievām; jo es izstiepšu savu roku pret tās zemes iedzīvotājiem, saka Tas Kungs.
13 Jo visi ir mantas kārīgi, tā mazi kā lieli; tā pravietis kā priesteris, visi dzen viltību.
14 Un tie dziedina manas tautas vainu kā par nieku, sacīdami: miers, miers! Kur tomēr miera nav.
15 Tie krituši kaunā, ka darījuši negantību. Bet tie nemaz nekaunas un neprot kauna. Tāpēc tie kritīs starp tiem kritušiem; kad es tos piemeklēšu, tad tiem būs krist, saka Tas Kungs.
16 Tā saka Tas Kungs: stājaties uz ceļiem un raugat un vaicājiet pēc tiem senajiem ceļiem, kurš tas labais ceļš, un staigājiet pa to, tad jūs atradīsiet dusu savai dvēselei. Bet tie saka: mēs negribam staigāt.
17 Es arī esmu iecēlis sargus pār jums, klausāties uz trumetes skaņu. Bet tie saka: mēs negribam klausīties.
18 Tāpēc klausāties, tautas, un ņem vērā, draudze, kas viņu starpā notiek.
19 Klausies, zeme! Redzi, es vedīšu ļaunumu pār šiem ļaudīm, viņu padomu augļus, jo tie neklausās uz manu vārdu, un manu bauslību tie atmet.
20 Par ko tad man tas vīraks, kas nāk no Zabas, un tās labās niedres no tālās zemes? Jūsu dedzināmie upuri man nepatīk, un jūsu kaujamie upuri man nemīlami.
21 Tādēļ Tas Kungs tā saka: redzi, es šiem ļaudīm likšu piedauzekļus, un tēvi un bērni kopā pie tiem piedauzīsies, kaimiņš ar kaimiņu ies bojā.
22 Tā saka Tas Kungs: redzi, tauta nāk no ziemeļa zemes, un liela tauta celsies no pasaules malām;
23 Tā nes stopus un šķēpus, tā ir briesmīga un nežēlīga, viņu balss kauc kā jūra, un tie jāj uz zirgiem; tie ir apbruņoti kā karavīri pret tevi, Ciānas meita.
24 Kad mēs par viņiem baumas dzirdējām, tad mūsu rokas nogura, bailība mums uzbruka un sāpes kā dzemdētājai.
25 Neizejat laukā un nestaigājat pa ceļu, jo ienaidnieka zobens ir visapkārt par iztrūcināšanu.
26 Ak, mana tauta, apjoz maisu un nometies pelnos, žēlojies kā par vienīgo dēlu, bēdājies gauži, jo postītājs nāk pār mums piepeši.
27 Es tevi esmu iecēlis par pārbaudītāju starp maniem ļaudīm kā stipru pili, ka tev viņu ceļu būs atzīt un pārbaudīt.
28 Tie visi ir tie lielākie atkāpēji un staigā viltībā, tie ir varš un dzelzs, tie visi ir samaitātāji.
29 Plēšas ir sadegušas, no viņu uguns nāk tikai svins, kausētājs velti kausējis, jo sārņi nav atšķirti.
30 Tie top nosaukti par atmestu sudrabu, jo Tas Kungs tos ir atmetis.