Isaiah 7
1 Un notikās Akasa, Jūda ķēniņa, dienās, - tas bija Uzijas dēla Jotama dēls, - ka Recins, Sīrijas ķēniņš, un Pekas, Remalijas dēls, Izraēla ķēniņš, uz Jeruzālemi cēlās, pret viņu karot, bet karodami pret viņu tie nekā neiespēja.
2 Un Dāvida namam teica un sacīja: Sīrieši apmetušies pret Evraīmu. Tad viņa sirds un viņa ļaužu sirds drebēja, it kā meža koki dreb no vēja.
3 Un Tas Kungs sacīja uz Ezaiju: izej jel Akasam pretī, tu un tavs dēls ZearJazubs, augšēja dīķa grāvja galā, ceļmalā, pie vadmalnieku tīruma,
4 Un saki uz viņu: sargies un esi klusu, nebīsties, un lai tava sirds nebaiļojās no šiem diviem kūpošiem prauliem, no Recina un Sīriešu un Remalijas dēla karstām dusmām.
5 Tādēļ ka Sīrieši pret tevi ļaunu sadomājuši ar Evraīmu un Remalijas dēlu sacīdami:
6 Celsimies pret Jūdu un izbiedēsim to un uzņemsim to un celsim tur Tabeala dēlu par ķēniņu; -
7 Tā saka Tas Kungs Kungs: tas nenotiks un nebūs.
8 Bet Damaskus būs Sīrijas galva, un Recins Damaskus galva, un vēl būs sešdesmit pieci gadi, tad Evraīms taps satriekts, ka vairs nebūs tauta.
9 Un Samarija būs Evraīma galva, un Remalijas dēls Samarijas galva. Ja neticēsiet, tad nepastāvēsiet.
10 Un Tas Kungs runāja vēl uz Akasu un sacīja:
11 Prasies kādu zīmi no Tā Kunga, sava Dieva, prasi to, vai dziļi dziļumā vai augsti augstumā!
12 Tad Akas sacīja: es neprasīšu, es arī To Kungu nekārdināšu.
13 Tad viņš sacīja: klausiet jel, jūs no Dāvida nama, vai tas jums vēl maz, kaitināt cilvēkus, ka nu arī kaitinājiet manu Dievu?
14 Tādēļ Tas Kungs pats jums dos zīmi: redzi, jumprava būs grūta un dzemdēs dēlu un nosauks viņa vārdu Immanuel (Dievs ar mums).
15 Sviestu un medu viņš ēdīs, kad viņš zin ļaunu atmest un labu uzņemt.
16 Jo pirms tas puisītis zin ļaunu atmest un labu uzņemt, zeme būs izpostīta, no kuras diviem ķēniņiem tev bailes.
17 Un Tas Kungs atvedīs pār tevi un pār taviem ļaudīm un pār tavu tēva namu dienas, kādas nav nākušas no tā brīža, kamēr Evraīms no Jūda ir atkāpies, proti Asirijas ķēniņu.
18 Jo tai dienā Tas Kungs pasvilps tām mušām, kas ir Ēģiptes upju galā, un to biti, kas Asirijas zemē.
19 Un tie nāks un apmetīsies visi dziļās ielejās un kalnu gravās un visos ērkšķu krūmos un visās ganībās.
20 Tai dienā Tas Kungs ar derētu dzenamu nazi, kas viņpus upes, caur Asirijas ķēniņu, nodzīs galvu un kāju matus, ir visu bārdu viņš nodzīs.
21 Un tai dienā cilvēks turēs kādu gotiņu un kādas divas aitiņas.
22 Un tie tik daudz piena dos, ka tas sviestu ēdīs, jo ikkatrs, kas tai zemē atliks, tas ēdīs sviestu un medu.
23 Un tai dienā notiks, ka ikkatrā vietā, kur bijuši tūkstoš vīna koki, kas maksāja tūkstoš sudraba gabalus, tur būs ērkšķi un krūmi,
24 Ka ar bultām un stopiem tur būs jāiet, jo visa tā zeme būs ērkšķi un krūmi.
25 Un uz visiem tiem kalniem, ko citkārt apkapāja ar kapļiem, tur tu neiesi, bīdamies no ērkšķiem un krūmiem, bet lieli lopi tur staigās, un sīki lopi tos mīdīs.