Isaiah 53
1 Kas tic mūsu sludināšanai? Un kam Tā Kunga elkonis ir parādīts?
2 Jo tas uzaug viņa priekšā it kā zariņš un kā sakne no sakaltušas zemes. Viņam nebija nekāda jaukuma nedz skaistuma, un mēs viņu uzlūkojām, un tur nebija nekāda krāšņuma, kas mums būtu paticis.
3 Viņš bija nievāts un ļaužu atstāts, pulgots, pilns sāpju un vājības. Un viņš bija pulgots, ka vaigu priekš viņa apslēpa, un mēs viņu necienījām.
4 Tiešām, viņš nesa mūsu sērgas un uzkrāvās mūsu sāpes; bet mēs viņu turējām par sodītu, Dieva sasistu un nospaidītu.
5 Bet viņš mūsu pārkāpumu dēļ ir ievainots un mūsu grēku dēļ sagrauzts. Tā sodība guļ uz viņa, caur ko mums miers nāk, un caur viņa brūcēm mēs esam dziedināti.
6 Mēs visi maldījāmies kā avis, mēs raudzījāmies ikviens uz savu ceļu, bet Tas Kungs viņam uzlika visus mūsu grēkus.
7 Vārdzināts viņš zemojās un neatdarīja savu muti, it kā jērs, kas top vests pie kaušanas un kā avs, kas klusu paliek priekš sava cirpēja; tāpat viņš neatdarīja savu muti.
8 No bailības un sodības viņš ir izrauts, bet kas no viņa cilts to apdomāja, ka viņš tapa aizrauts no dzīvo zemes un bija mocīts manas tautas pārkāpumu dēļ?
9 Kapu viņam lēma pie bezdievīgiem, un pie tā bagātā viņš bija savā nāvē, lai gan netaisni nebija darījis nedz viltība bijusi viņa mutē.
10 Bet Tas Kungs gribēja viņu sagrauzt ar sāpēm: Kad tu viņa dvēseli būsi nodevis par nozieguma upuri, tad viņš redzēs dzimumu un dzīvos ilgi, un Tā Kunga prāts labi izdosies caur viņa roku.
11 Tādēļ ka viņa dvēsele grūti strādājusi, viņš redzēs prieku un (panākumu) papilnam. Caur savu atzīšanu mans kalps, tas taisnais, darīs daudz taisnus, jo viņš nesīs viņu noziegumus.
12 Tāpēc es viņam došu lielu pulku par daļu, un viņš dalīs tos varenos kā laupījumu, tādēļ ka viņš līdz pat nāvei pazemojies un ir pieskaitīts pārkāpējiem; un viņš daudzu grēkus nesis un par pārkāpējiem lūdzis.