Bible

1 Spriedums par Moabu. Moaba Ara pa nakti postīta, izdeldēta! Tiešām, Moaba Ķire pa nakti postīta, izdeldēta. 2 Uz Baītu un Dibonu, uz elku kalniem iet raudāt; uz Nebus un uz Medbas Moabs kauc. Visas viņu galvas ir nodzītas plikas un visiem bārda nogriezta. 3 Savās ielās tie iet apjozušies ar maisiem, pa saviem jumtiem un ceļiem visi kauc un plūst asarās. 4 Ezbona un Eleale brēc, viņas balss top dzirdēta līdz Jakcai. Tādēļ vaid paši Moaba apbruņotie, dvēsele viņam trīc. 5 Mana sirds brēc par Moabu; viņa bēgļi bēg līdz Coarai, līdz EglatŠilišijai; jo uz Luķitu kāpj ar raudāšanu, un ceļā pret Oronaīm kliedz par izpostīšanu. 6 Jo Nimrim ūdeņi izsīkuši; jo zāle nokaltusi, zaļums iznīcis, nekas vairs nezeļ. 7 Tāpēc to krājumu, ko sakrājuši, un ko glabājuši, to tie ved pār kārklu upi. 8 Jo brēkšana iet pa Moaba robežām, viņa kaukšana līdz Eglaīm, viņa kaukšana līdz Elim akai. 9 Jo Dimonas ūdeņi ir pilni asiņu. Jo vēl vairāk es uzlikšu Dimonai, lauvu tiem, kas Moabā izglābušies un tai zemē atlikuši.