Hosea 7
1 Kad es Izraēli dziedināšu, tad Evraīma noziegums taps atsegts un Samarijas ļaunums, jo tie dara viltību; zagļi ir iekšā, un laupītāji ārā.
2 Un tie nedomā savā sirdī, ka es visu viņu ļaunumu pieminu. Bet nu viņu darbi apmetās pret tiem, tie ir manā priekšā.
3 Ar savu ļaunumu tie iepriecina ķēniņu un lielkungus ar saviem meliem.
4 Tie visi ir laulības pārkāpēji, tie ir kā ceplis, kurināts no cepēja, kas mīklu samīcījis, mitējās kurināt, kamēr tā ir uzrūgusi.
5 Mūsu ķēniņa dienā lielkungi paliek vāji no vīna karstuma; viņš sniedz savu roku smējējiem.
6 Jo tie ar savu sirdi dodās uz viltību kā ceplī. Viņu cepējs guļ cauru nakti, rītā viņš deg kā uguns liesmās.
7 Tie visi ir iekarsuši kā ceplis un aprij savus tiesnešus, visi viņu ķēniņi krīt, neviens no tiem mani nepiesauc.
8 Evraīms jaucās ar tautām, Evraīms ir rausis, ko neapgriež.
9 Sveši norij viņa spēku, un viņš to nemana, arī sirmums viņam ir uznācis, un viņš to neatzīst.
10 Un Izraēla gods dod liecību pret viņa vaigu, bet tie neatgriežas pie Tā Kunga, sava Dieva, un tomēr viņu nemeklē.
11 Jo Evraīms ir kā nejēdzīgs balodis bez prāta; Ēģipti tie piesauc, pie Asura tie staigā.
12 Kad tie nu tā staigā, tad es savu tīklu pār tiem izpletīšu, es tos nometīšu kā putnus apakš debess, es tos pārmācīšu, it kā ir sludināts viņu draudzei.
13 Vai tiem! Jo tie bēg no manis; posts pār viņiem! Jo tie ir noziegušies pret mani. Es tos gan gribētu atpestīt, bet tie runā melus pret mani.
14 Un tie mani nepiesauc no sirds, kad tie kauc uz savām gultām. Tie sapulcējās labības un vīna dēļ bet man tie turas pretī.
15 Gan es tos pamācu un stiprināju viņu elkoņus, bet tie domā ļaunu pret mani.
16 Tie griežas, bet ne uz to, kas augšā; tie ir kā viltīgs stops; viņu lielkungi kritīs caur zobenu viņu trakās mēles dēļ; tas būs viņu apsmiekls Ēģiptes zemē.