Hosea 5
1 Klausiet šo, jūs priesteri, un ņemiet vērā, Izraēla nams, un atgriežat ausis, ķēniņa nams, jo pār jums nāks sodība, ka esat par valgu tapuši Micpā un par izplestu tīklu Tāborā.
2 Tie atkāpjās un dziļi samaitājās, bet es tiem visnotaļ būšu par pārmācītāju.
3 Es pazīstu Evraīmu, un Izraēls priekš manis nav apslēpts, ka tu, Evraīm, tagad maucību dzeni, un Izraēls sagānās.
4 Viņu darbi nevēl pie Dieva atgriezties, jo maucības gars ir viņu sirdī, un To Kungu tie neatzīst.
5 Izraēla gods dos liecību pret viņa vaigu, un Izraēls un Evraīms kritīs caur savu noziegumu, ir Jūda kritīs līdz ar viņiem.
6 Tad tie nāks ar savām avīm un ar saviem vēršiem, To Kungu meklēt, bet neatradīs, - viņš no tiem ir atrāvies.
7 Tie palikuši neuzticīgi pret To Kungu, jo tie dzemdinājuši svešus bērnus, un jaunais mēnesis tos norīs ar viņu daļām.
8 Bazūnējiet ar bazūnēm Ģibejā, ar trumetēm Rāmā, sauciet skaņi BetAvenā: „aiz tevis, Benjamin!“
9 Evraīms taps par tuksnesi sodības dienā; par Izraēla ciltīm es esmu darījis zināmu, kas tiešām notiks.
10 Jūda lielkungi ir tapuši kā tie, kas robežu pārceļ, es izgāzīšu pār tiem savas dusmas kā ūdeni.
11 Evraīms top nospaidīts, sasists sodā, jo viņam gribējās pakaļ dzīties (cilvēku) likumiem.
12 Tāpēc es Evraīmam būšu kā kode, un Jūda namam kā kāpurs.
13 Kad Evraīms redzēja savu sērgu un Jūda savu vainu, tad Evraīms cēlās pie Asura un sūtīja pie ķēniņa Jareba, bet tas nevar jūs darīt veselus, nedz dziedināt jūsu vainu.
14 Jo es būšu Evraīmam kā lauva un Jūda namam kā jauns lauva. Es, es saplosīšu un iešu projām, es aiznesīšu, un nebūs glābēja.
15 Es iešu un atgriezīšos uz savu vietu, tiekams tie savu noziegumu atzīst un meklē manu vaigu.