Genesis 25
1 Un Ābraāms ņēma atkal vienu sievu, Ķeturu vārdā.
2 Un tā viņam dzemdēja Zimranu un Jakzanu un Medanu un Midijanu un Jizbaku un Zuū.
3 Un Jakzans dzemdēja Zebu un Dedanu, un Dedana bērni bija Asurim un Latuzim un Leūmim.
4 Un Midijana bērni bija Epa un Evers un Anoks un Abidus un Eldaūs; šie visi bija Ķeturas bērni.
5 Bet Ābraāms deva Īzakam visu, kas tam piederēja.
6 Bet to lieko sievu bērniem, kas Ābraāmam bija, Ābraāms deva dāvanas, un vēl dzīvs būdams tos atstādināja no sava dēla Īzaka, pret rītiem uz austruma zemi.
7 Un šie ir Ābraāma mūža gadi, cik ilgi tas dzīvojis: simts septiņdesmit un pieci gadi.
8 Un viņš aizmiga un nomira labā vecumā, vecs un diezgan dzīvojis, un viņš tapa piepulcināts pie saviem ļaudīm.
9 Un Īzaks un Izmaēls, viņa dēli, viņu apraka Makpelas alā, tā Etieša Evrona, Coāra dēla, tīrumā, kas ir pret Mamri,
10 Tai tīrumā, ko Ābraāms bija pircis no Eta bērniem; tur Ābraāms ir aprakts un viņa sieva Zāra.
11 Un pēc tam, kad Ābraāms bija nomiris, tad Dievs svētīja Īzaku, viņa dēlu, un Īzaks mita pie Lekaj-Roī akas.
12 Šie nu ir Izmaēļa, Ābraāma dēla, radu raksti. To Āgare, tā Ēģiptiete, Zāras kalpone, Ābraāmam ir dzemdējusi.
13 Un šie ir Izmaēļa bērnu vārdi ar saviem cilts vārdiem: Izmaēļa pirmdzimtais Nebajots, tad Ķedars un Adbeēls un Mibzams,
14 Un Mizmus un Dumus un Mazus,
15 Adars un Temus, Jeturs, Navis un Ķedmus.
16 Šie ir Izmaēļa bērni, un šie ir viņu vārdi pēc viņu sētām un ciemiem, divpadsmit virsnieki par saviem ļaudīm.
17 Un šie ir Izmaēļa dzīvības gadi: simts trīsdesmit un septiņi gadi. Un viņš aizmiga un nomira un tapa piepulcināts pie saviem ļaudīm.
18 Un tie dzīvoja no Evilas līdz Zurai, kas pretim Ēģiptes zemei, kur iet uz Asuru, visiem saviem brāļiem pretim viņš apmetās.
19 Un šie ir Īzaka, Ābraāma dēla, radu raksti. Ābraāms dzemdināja Īzaku;
20 Un Īzaks bija četrdesmit gadus vecs, kad viņš par sievu dabūja Rebeku, tā Sīrieša Betuēļa meitu no Mezopotamias, Lābana, tā Sīrieša, māsu.
21 Un Īzaks no sirds pielūdza To Kungu par savu sievu, jo tā bija neauglīga; un Tas Kungs likās pielūgties, un Rebeka, viņa sieva, tapa grūta.
22 Un tie bērni stumdījās viņas miesās, - tad tā sacīja: ja tas tā, kam tad es tāda esmu? Un tā nogāja To Kungu jautāt.
23 Un Tas Kungs tai sacīja: divas tautas ir tavās miesās un divējādi ļaudis šķirsies no tava klēpja, un viena tauta būs jo spēcīga nekā otra, un tas lielākais kalpos tam mazākajam.
24 Kad nu tas laiks nāca, ka tai bija dzemdēt, redzi, tad dvīņi bija viņas miesās.
25 Un tas pirmais nāca ārā, pasarkans viscaur, kā spalvaina drēbe, un tie nosauca viņa vārdu Ezavu.
26 Un pēc tam viņa brālis nāca ārā; tas ar savu roku Ezava papēdi bija satvēris, tāpēc viņa vārds tapa nosaukts Jēkabs. Un Īzaks bija sešdesmit gadus vecs, kad viņš tos dzemdināja.
27 Un tie puisēni auga, un Ezavs bija gudrs uz medīšanu un dzīvoja pa lauku, un Jēkabs tapa rāms vīrs un mājoja teltīs.
28 Un Īzaks mīlēja Ezavu, tāpēc ka viņa medījums viņa mutei bija gards, un Rebeka mīlēja Jēkabu.
29 Un Jēkabs bija vārījis kādu virumu; tad Ezavs nāca no lauka un bija piekusis; un Ezavs sacīja uz Jēkabu:
30 Dod man jel ēst no tā sarkanā, no tā sarkanā (viruma), jo es esmu piekusis; tādēļ viņa vārds ir nosaukts Edoms (Sarkanais).
31 Tad Jēkabs sacīja: pārdod man šodien savu pirmdzimtību.
32 Un Ezavs sacīja: redzi, man taču jāmirst, ko tad man palīdz tā pirmdzimtība?
33 Tad Jēkabs sacīja: zvērē man šodien. Tad viņš tam zvērēja un pārdeva Jēkabam savu pirmdzimtību.
34 Un Jēkabs deva Ezavam maizi un to lēču virumu, un tas ēda un dzēra un cēlās un aizgāja. Tā Ezavs nicināja savu pirmdzimtību.