Genesis 20
1 Un Ābraāms no turienes aizgāja uz to zemi pret dienasvidus pusi un dzīvoja starp Kādes un Zur un piemita Ģerarā.
2 Un Ābraāms sacīja no Zāras, savas sievas: tā ir mana māsa; tad Abimeleķs, Ģeraras ķēniņš, sūtīja un paņēma Zāru.
3 Bet Dievs nāca pie Abimeleķa sapnī nakts laikā un uz to sacīja: redzi, tev jāmirst tās sievas dēļ, ko tu esi ņēmis, jo tā ir laulāta sieva.
4 Bet Abimeleķs viņu vēl nebija aizskāris; tad tas sacīja: Kungs, vai tu arī taisnus ļaudis nonāvēsi?
5 Vai viņš man nav sacījis: tā ir mana māsa? Un viņa pati arīdzan sacījusi: tas ir mans brālis. Es to esmu darījis vientiesīgu sirdi un šķīstām rokām.
6 Tad Dievs sapnī uz to sacīja: Es arīdzan zinu, ka to esi darījis savā sirds vientiesībā, un es tevi arī esmu atturējis, ka tu pret mani negrēko; tādēļ es tev neesmu ļāvis viņu aizskart.
7 Un nu, atdodi tam vīram to sievu, jo tas ir pravietis, un lai viņš priekš tevis lūdz, tad tu dzīvosi; bet ja tu to neatdosi, tad zini, ka tu mirdams mirsi, un viss, kas tev pieder.
8 Un no rīta agri Abimeleķs cēlās un aicināja visus savus kalpus un runāja visus šos vārdus priekš viņu ausīm, un tie vīri bijājās ļoti.
9 Un Abimeleķs aicināja Ābraāmu un uz to sacīja: kam tu mums to esi darījis, un ko es pret tevi esmu grēkojis, ka tu par mani un par manu valsti vedis tik lielus grēkus? Tu man tā esi darījis, kā nepieklājās darīt.
10 Un Abimeleķs sacīja uz Ābraāmu: ko tu esi nodomājis to darīdams?
11 Tad Ābraāms sacīja: es domāju, tiešām Dieva bijāšanas nav šinī vietā, un tie mani nokaus manas sievas dēļ.
12 Un tā arī tiešām ir mana māsa, mana tēva meita, bet tik ne manas mātes meita; un tā ir tapusi mana sieva.
13 Un pēc tam, kad Dievs man licis iziet no mana tēva nama, tad es uz to sacīju: lai šī ir tā žēlastība, ko tu pie manis darīsi: visur, kurp nāksim saki no manis: tas ir mans brālis.
14 Tad Abimeleķs ņēma avis un vēršus un kalpus un kalpones un deva tos Ābraāmam un atdeva tam arī Zāru, viņa sievu.
15 Un Abimeleķs sacīja: redzi, mana zeme ir tavā priekšā; dzīvo, kur tavām acīm patīk.
16 Un uz Zāru viņš sacīja: redzi, es tavam brālim esmu devis tūkstoš sudraba gabalus, un, redzi, lai tas tev ir par acu apsegu priekš visiem, kas pie tevis un visur, un tu esi taisnota.
17 Un Ābraāms pielūdza Dievu, tad Dievs dziedināja Abimeleku un viņa sievu un viņa kalpones, ka tās dzemdēja.
18 Jo Tas Kungs Abimeleķa namā bija cieti aizslēdzis visas mātes, Zāras, Ābraāma sievas, dēļ.