Genesis 18
1 Un Tas Kungs viņam parādījās pie Mamres ozoliem, kad viņš sēdēja sava nama durvīs, ap dienas karstumu.
2 Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un redzi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā.
3 Un tos ieraudzījis viņš tiem tecēja pretī no dzīvokļa durvīm un nometās pie zemes un sacīja: Kungs, ja es esmu žēlastību atradis tavās acīs, tad lūdzams neej garām savam kalpam.
4 Lai atnes drusciņ ūdens, un mazgājiet savas kājas un apmetaties apakš šī koka.
5 Un es dabūšu kādu kumosu maizes, ka jūs atspirdzināt savu sirdi; pēc varat iet; jo tāpēc jūs esat pie sava kalpa nākuši. Un tie sacīja: dari, kā tu esi sacījis.
6 Un Ābraāms traucās dzīvoklī pie Zāras un sacīja: steidzies, ņem sijātu miltu trīs mērus, samīci un cep karašas.
7 Un Ābrāams notecēja pie lopiem un ņēma vienu mīkstu un labu teļu un deva to puisim, un tas steidzās to sataisīt.
8 Un viņš ņēma sviestu un pienu un to teļu, ko bija sataisījis, un cēla tiem priekšā un stāvēja pats pie tiem apakš tā koka, un tie ēda.
9 Tad tie uz viņu sacīja: kur ir Zāra, tava sieva? Un viņš sacīja: redzi, iekšā dzīvoklī.
10 Un tas sacīja: nāktin es atnākšu pie tevis ap šo laiku nākamā gadā; un redzi, Zārai, tavai sievai, būs dēls. Un Zāra to dzirdēja dzīvokļa durvīs; jo tās bija aiz viņa.
11 Bet Ābraāms un Zāra bija veci un daudz dienas piedzīvojuši, un pie Zāras vairs nebija, kā sievām mēdz būt.
12 Tad Zāra pati pie sevis smējās sacīdama: vai tad man izdēdējušai būs kārība, un mans kungs ir vecīgs?
13 Un Tas Kungs sacīja uz Ābraāmu: kam Zāra smējusies par to sacīdama: vai es tiešām dzemdēšu, veca būdama?
14 Vai tad kāda lieta Tam Kungam neiespējama? Noliktā laikā es atnākšu pie tevis nākamā gadā, tad Zārai būs dēls.
15 Un Zāra liedzās sacīdama: es neesmu smējusies. Jo tai bija bail. Bet viņš sacīja: nē, tu esi gan smējusies.
16 Tad tie vīri no turienes cēlās un griezās uz Sodomu. Un Ābraāms gāja tiem līdz, tos pavadīdams.
17 Un Tas Kungs sacīja: vai man būs slēpt Ābraāmam, ko gribu darīt?
18 Jo Ābraāms būs par lielu un varenu tautu, un iekš viņa visi ļaudis virs zemes taps svētīti.
19 Jo es to esmu atzinis, lai viņš saviem bērniem un savam namam pēc sevis pavēl sargāt Tā Kunga ceļu, darot, kas taisnība un kas tiesa, ka Tas Kungs liktu nākt uz Ābraāmu, ko viņš tam runājis.
20 Un Tas Kungs sacīja: liela brēkšana ir par Sodomu un Gomoru, un viņu grēki ļoti grūti.
21 Tad nu es noiešu un lūkošu, vai tie visnotaļ ir darījuši pēc tās brēkšanas, kas manā priekšā nākusi, vai ne; to es gribu zināt.
22 Un tie vīri griezās no turienes un gāja uz Sodomu; bet Ābraāms stāvēja vēl Tā Kunga priekšā.
23 Un Ābraāms piegāja un sacīja: vai tu samaitāsi taisno ar bezdievīgo?
24 Varbūt, ka piecdesmit taisni tai pilsētā, vai tu tos samaitāsi un to vietu nežēlosi to piecdesmit taisno dēļ, kas viņu starpā?
25 Ne mūžam tu tā nedarīsi, nonāvēdams taisno līdz ar bezdievīgo, ka taisnais būtu it kā bezdievīgais; ne mūžam! - vai visas pasaules soģis nedarīs taisni?
26 Tad Tas Kungs sacīja: ja es Sodomas pilsētā atradīšu piecdesmit taisnus, tad es žēlošu visu to vietu viņu labad.
27 Un Ābraāms atbildēja un sacīja: redzi jel, es esmu iedrošinājies ar To Kungu runāt, jebšu es esmu pīšļi un pelni.
28 Ja tur piecu trūktu no tiem piecdesmit taisniem, vai šo piecu dēļ tu samaitātu visu to pilsētu? Un viņš sacīja: es to nesamaitāšu, ja tur atradīšu četrdesmit un piecus.
29 Tad tas joprojām runāja uz viņu un sacīja: ja tur atrastos četrdesmit? Un viņš sacīja: es nekā nedarīšu to četrdesmit labad.
30 Un tas sacīja: neapskaities, Kungs, lūdzams, ka es vēl runāju: ja tur atrastos trīsdesmit? Un viņš sacīja: es to nedarīšu, ja atradīšu trīsdesmit.
31 Un tas sacīja: redzi jel, es esmu iedrošinājies uz To Kungu runāt: ja tur atrastos divdesmit? Un viņš sacīja: es nesamaitāšu to divdesmit labad.
32 Un tas sacīja: neapskaities, Kungs, lūdzams, ka es vēl vienreiz runāju, - ja tur atrastos desmit? Un viņš sacīja: es nesamaitāšu to desmit labad.
33 Tad Tas Kungs aizgāja, kad bija beidzis uz Ābraāmu runāt, un Ābraāms griezās atpakaļ uz savu vietu.