Ezekiel 29
1 Desmitā gadā, desmitā mēnesī, divpadsmitā mēneša dienā, Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
2 Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret Varaū, Ēģiptes ķēniņu, un sludini pret viņu un pret visu Ēģipti.
3 Runā un saki: tā saka Tas Kungs Kungs: es celšos pret tevi, Varaū, Ēģiptes ķēniņ, tu lielais jūras zvērs, kas savu upju vidū guļ un saka: mana upe ir mana, un to es sev esmu taisījis.
4 Bet es likšu makšķeri tavā pažoklī, un likšu tavu upju zivīm pielipt pie tavām zvīņām, un izvilkšu no tām upēm tevi un visas tavu upju zivis, kas līp pie tavām zvīņām.
5 Un es tevi nometīšu tuksnesī, tevi, un visas tavu upju zivis; tu kritīsi uz lauku, tu netapsi sakrāts nedz salasīts; zvēriem virs zemes un putniem apakš debess es tevi dodu par barību.
6 Un visi Ēģiptes iedzīvotāji samanīs, ka es esmu Tas Kungs, tāpēc ka tie bijuši niedru stobrs Izraēla namam.
7 Kad tie tevi satvēra rokā, tad tu lūzi un tiem pāršķēli sānus, un kad tie uz tevi atspiedās, tad tu salūzi un darīji tiem gurnus slābanus.
8 Tāpēc tā saka Tas Kungs Kungs: redzi, es vedīšu pār tevi zobenu un no tevis izdeldēšu cilvēkus un lopus.
9 Un Ēģiptes zeme taps postā un par tuksnesi, un tie samanīs, ka es esmu Tas Kungs, tāpēc ka viņš sacījis: tā upe ir mana, es to esmu darījis.
10 Tad nu redzi, es celšos pret tevi un pret tavām upēm, un darīšu Ēģiptes zemi par tukšu posta vietu, no Migdalas līdz Ziēnei un līdz Moru zemes robežām.
11 Pa viņu cilvēka kāja nestaigās, un arī lopa kāja pa viņu neies un tur nedzīvos caurus četrdesmit gadus.
12 Jo es Ēģiptes zemi darīšu par posta vietu starp postītām zemēm, un viņas pilsētas būs postā starp postītām pilsētām četrdesmit gadus, un es Ēģiptiešus izkaisīšu starp tautām un tos izputināšu pa valstīm.
13 Tomēr tā saka Tas Kungs Kungs: kad četrdesmit gadi būs pagalam, tad es sapulcināšu Ēģiptiešus no tām tautām, kurp tie bija izkaisīti.
14 Un es pārvedīšu Ēģiptiešus no cietuma un tos atkal atvedīšu Patrus zemē, viņu dzimtā zemē, un tur tie būs viena maza valsts.
15 Un tā būs mazāka nekā citas valstis un necelsies vairs pār tām tautām, jo es viņus mazināšu, lai nevalda vairs pār tautām.
16 Un Izraēla namam tie vairs nebūs par atspaidu, atgādinādami noziegumu, kad pēc viņiem skatās; bet tie samanīs, ka es esmu Tas Kungs Kungs.
17 Un notikās divdesmit septītā gadā, pirmā mēnesī, pirmā mēneša dienā, tad Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
18 Cilvēka bērns! Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, savam karaspēkam licis grūtu darbu darīt pret Tiru; visas galvas ir plikas un visi pleci noberzti; tomēr nedz viņam nedz viņa karaspēkam nekāda alga nav tikusi Tirus dēļ, par to grūto darbu, kas viņam pret to bijis.
19 Tāpēc tā saka Tas Kungs Kungs: Nebukadnecaram, Bābeles ķēniņam, es došu Ēģiptes zemi, un viņš aizvedīs visu viņas pulku un laupīs viņas laupījumu un mantos viņas mantu, un tā būs tā alga viņa karaspēkam.
20 Par darba algu es tam atdošu Ēģiptes zemi, par to darbu, ko tie man darījuši, saka Tas Kungs Kungs.
21 Tai dienā es likšu izplaukt Izraēla nama ragam, un atdarīšu tev muti viņu vidū; un tie samanīs, ka es esmu Tas Kungs.