Ezekiel 2
1 Un viņš sacīja uz mani: Cilvēka bērns, stājies kājās, tad es ar tevi runāšu.
2 Un kad viņš uz mani runāja, tad nāca gars iekš manis un cēla mani kājās, un es dzirdēju to, kas uz mani runāja.
3 Un viņš sacīja uz mani: Cilvēka bērns, es tevi sūtu pie Izraēla bērniem, pie tiem stūrgalvīgiem ļaudīm, kas sacēlušies pret mani; viņi un viņu tēvi no manis atkāpušies līdz šai pašai dienai.
4 Un tie bērni ir stūrgalvji un cietām sirdīm: es tevi sūtu pie tiem, un tev būs uz tiem sacīt: tā saka Tas Kungs Kungs.
5 Un vai tie klausa, vai neklausa - jo tie ir pārgalvju suga - taču tiem būs zināt, ka pravietis ir viņu vidū.
6 Bet tu, cilvēka bērns, nebīsties no tiem un nebīsties no viņu vārdiem: jebšu dadži un ērkšķi ap tevi, un tu dzīvo pie skorpioniem, tomēr nebīsties no viņu vārdiem un neiztrūksties no viņu vaiga; jo tie ir atkāpēju suga.
7 Un tev būs manus vārdus uz tiem runāt, vai tie klausa, vai neklausa; jo tie ir stūrgalvji.
8 Bet tu, cilvēka bērns, klausi, ko es tev saku: neesi neklausīgs, it kā tā nepaklausīgā tauta. Atver savu muti un ēd, ko es tev dodu.
9 Tad es redzēju, un raugi, roka pret mani bija izstiepta, un redzi, iekš tās bija satīta grāmata.
10 Un viņš to attaisīja manā priekšā, un tā bija aprakstīta iekš- un ār- pusē, un tur bija uzrakstītas raudu dziesmas, nopūtas un vaimanas.