Bible

1 Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams: 2 Cilvēka bērns! Vai vīna koks pārāks par citu koku, vīna stīga, kas ir starp meža kokiem! 3 Vai no tā ņem lietas koku, ko taisīt? Vai no tā ņem vadzi, pie tā pakārt kādu rīku? 4 Redzi, ugunij to nodod par barību; uguns ēd viņa abus galus un apsvilina viņa vidu; vai tas vēl der kādai lietai? 5 Redzi, kad tas vēl bija vesels, tad tas nederēja nekādai lietai, ne nu vēl, kad uguns to ēdis un apsvilinājis, vai no tā vēl ko var taisīt? 6 Tāpēc tā saka Tas Kungs Kungs: it kā vīna koku starp meža kokiem es nododu ugunij, lai to aprij, tā es nodošu Jeruzālemes iedzīvotājus. 7 Un es pret tiem griezīšu savu vaigu; no uguns tie iznākuši un uguns tos aprīs, lai jūs atzīstat, ka es esmu Tas Kungs, kad es pret tiem griežu savu vaigu. 8 Un es darīšu to zemi par posta vietu, tāpēc ka tie visi no manis atkāpušies, saka Tas Kungs Kungs.