Exodus 14
1 Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
2 Runā uz Izraēla bērniem, lai tie griežas un apmet lēģeri pret Kirotleiju, starp Migdolu un jūru, šaipus Baāl Cevonas; tai pretī jums būs lēģeri apmest pie jūras.
3 Tad Varaūs sacīs no Izraēla bērniem, tie ir apmaldījušies tai zemē, tuksnesis tiem ir visapkārt.
4 Un es apcietināšu Varaūs sirdi, ka tas viņiem dzīsies pakaļ, un es pagodināšos pie Varaūs un pie visa viņa spēka, tā ka Ēģiptiešiem būs atzīt, ka es esmu Tas Kungs. Un tie tā darīja.
5 Kad nu Ēģiptes ķēniņam tapa sacīts, tos ļaudis bēgam, tad Varaūs un viņa kalpu sirds pārvērtās pret tiem ļaudīm un tie sacīja: ko mēs esam darījuši, Izraēli atlaizdami, ka tie mums vairs nekalpo?
6 Un viņš iejūdza savus ratus un ņēma savus ļaudis ar sevi līdz.
7 Un viņš ņēma sešsimt izlasītus ratus un visus Ēģiptes zemes ratus un virsniekus pār tiem visiem.
8 Un Tas Kungs apcietināja Varaūs, Ēģiptes ķēniņa, sirdi, ka tas Izraēla bērniem dzinās pakaļ; bet Izraēla bērni izgāja caur augstu roku.
9 Un Ēģiptieši tiem dzinās pakaļ un tos panāca, kur tie lēģeri bija apmetuši pie jūras, visi Varaūs zirgi, rati un viņa jātnieki un viņa spēks pie Ķirotleijas pret Baāl Cevonu.
10 Kad nu Varaūs bija tuvu pie tiem, tad Izraēla bērni pacēla savas acis, un redzi, Ēģiptieši dzinās viņiem pakaļ; un Izraēla bērni ļoti bijās un brēca uz To Kungu.
11 Un tie sacīja uz Mozu: vai nebija kapenes Ēģiptes zemē, ka tu mūs esi aizvedis, lai mirstam tuksnesī? Kāpēc tu mums to esi darījis, ka tu mūs esi izvedis no Ēģiptes zemes.
12 Vai tā nav tā valoda, ko mēs Ēģiptes zemē uz tevi runājām sacīdami: atstājies no mums, un lai kalpojam Ēģiptiešiem; jo tas mums būtu labāki bijis, kalpot Ēģiptiešiem, nekā mirt tuksnesī.
13 Tad Mozus sacīja uz tiem ļaudīm: nebīstaties, pastāviet un lūkojiet Tā Kunga pestīšanu, ko viņš šodien jums darīs. Jo tos Ēģiptiešus, ko jūs šodien redzat, jūs mūžam vairs neredzēsiet.
14 Tas Kungs karos par jums, un jūs būsiet mierā.
15 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: ko tu brēc uz mani? Saki Izraēla bērniem, lai dodās ceļā.
16 Un tu pacel savu zizli un izstiep savu roku pār jūru un pāršķir to, ka Izraēla bērni var iziet cauri caur jūras vidu pa sausumu.
17 Un redzi, es apcietināšu Ēģiptiešu sirdi, ka tie ies viņiem pakaļ, un es pagodināšos pie Varaūs un pie visa viņa spēka, pie viņa ratiem un pie viņa jātniekiem.
18 Un Ēģiptiešiem būs atzīt, ka es esmu Tas Kungs, kad es pagodināšos pie Varaūs, pie viņa ratiem un pie viņa jātniekiem.
19 Un tas Dieva eņģelis, kas Izraēla lēģerim gāja papriekš, cēlās un apstājās aiz viņiem, un tas padebeša stabs cēlās arīdzan no viņu priekšas un apstājās aiz viņiem.
20 Un tas nāca starp Ēģiptiešu lēģeri un Izraēla lēģeri, un tas padebesis bija (Ēģiptiešiem) tumšs un darīja (Izraēla bērniem) nakti gaišu, tā ka cauru nakti tie nevarēja tikt pie šiem.
21 Kad nu Mozus savu roku izstiepa pār jūru, tad Tas Kungs tai jūrai lika notecēt caur stipru austriņu visu nakti, un darīja to jūru sausu, un tas ūdens pāršķīrās.
22 Un Izraēla bērni iegāja jūras vidū sausām kājām, un tas ūdens tiem bija par mūri pa labo un kreiso roku.
23 Un Ēģiptieši tiem dzinās pakaļ un iegāja tiem pakaļ, visi Varaūs zirgi, viņa rati un viņa jātnieki jūras vidū.
24 Un notikās rīta krēslā, tad Tas Kungs skatījās tai uguns un padebeša stabā uz Ēģiptiešu karaspēku un iztrūcināja Ēģiptiešu karaspēku.
25 Un nogrūda tos riteņus no viņu ratiem, ka tiem grūti nācās tikt projām; tad Ēģiptieši sacīja: lai bēgam no Izraēla, jo Tas Kungs karo priekš viņiem pret Ēģiptiešiem.
26 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: izstiep savu roku pār jūru, ka tas ūdens sagāžas pār Ēģiptiešiem, pār viņu ratiem un pār viņu jātniekiem.
27 Tad Mozus savu roku izstiepa pār jūru, un tā jūra atgriezās pašā rīta krēslā savā straumē, un Ēģiptieši bēga viņai pretī, un Tas Kungs iegāza Ēģiptiešus jūras vidū.
28 Un tas ūdens griezās atpakaļ un apklāja ratus un jātniekus, visu Varaūs spēku, kas viņiem jūrā bija gājis pakaļ, ka neviens no tiem neatlika.
29 Bet Izraēla bērni gāja sausām kājām caur jūras vidu, un ūdens tiem bija par mūri pa labo un kreiso roku.
30 Tā Tas Kungs tanī dienā izglāba Izraēli no Ēģiptiešu rokas, un Izraēls redzēja Ēģiptiešus nomirušus jūras malā.
31 Izraēls redzēja arīdzan to stipro roku, ko Tas Kungs pie Ēģiptiešiem bija parādījis. Un tie ļaudis bijās To Kungu un ticēja Tam Kungam un viņa kalpam Mozum.