Exodus 11
1 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: Vēl vienu mocību es vedīšu pār Varaū un pār Ēģiptes zemi; pēc tam viņš jūs atlaidīs no šejienes; kad viņš jūs pilnīgi atlaidīs, tad viņš dzītin jūs izdzīs no šejienes.
2 Runā jel priekš to ļaužu ausīm, lai ikviens vīrs no sava tuvākā un ikviena sieva no savas tuvākās prasa sudraba traukus un zelta traukus.
3 Un Tas Kungs tiem ļaudīm deva žēlastību Ēģiptiešu acis; un tas vīrs Mozus bija ļoti augsti turēts Ēģiptes zemē Varaūs kalpu acis un to ļaužu acīs.
4 Un Mozus sacīja: tā Tas Kungs saka: ap pusnakti es iziešu pa Ēģiptes vidu.
5 Un visiem pirmdzimušiem Ēģiptes zemē būs mirt, no Varaūs pirmdzimušā, kas sēž uz goda krēsla, līdz kalpones pirmdzimušam, kas ir aiz dzirnavām, un visiem lopu pirmdzimušiem.
6 Un liela brēkšana būs Ēģiptes zemē, kāda nav bijusi un kāda vairs nebūs.
7 Bet pie visiem Izraēla bērniem ne suns savu mēli nekustinās, no cilvēkiem līdz lopiem, lai jūs ziniet, ka Tas Kungs dara starpību starp Ēģiptiešiem un Izraēli.
8 Tad visi šie tavi kalpi nonāks pie manis un klanīsies priekš manis un sacīs: izej, tu un visi ļaudis, kas tev ir padoti, un pēc tam es iziešu. Un viņš aizgāja no Varaūs bargās dusmās.
9 Bet Tas Kungs sacīja uz Mozu: Varaūs jums neklausīs, lai daudz manu brīnumu notiek Ēģiptes zemē.
10 Un Mozus un Ārons darīja visus šos brīnumus Varaūs priekšā; bet Tas Kungs lika Varaūs sirdij apcietināties, ka tas Izraēla bērnus neatlaida no savas zemes.