2 Kings 8
1 Un Eliza runāja ar to sievu, kuras dēlu viņš bija darījis dzīvu, un sacīja: celies un ej ar savu saimi un piemīti, kur varēdama, jo Tas Kungs badu aicinājis, tas nāks tai zemē septiņus gadus.
2 Tad tā sieva cēlās un darīja pēc Tā Dieva vīra vārda un nogāja ar savu saimi un piemita Vīlistu zemē septiņus gadus.
3 Un kad tie septiņi gadi bija pagājuši, tad tā sieva nāca atpakaļ no Vīlistu zemes un izgāja, ķēniņu piesaukt par savu namu un par savu tīrumu.
4 Un ķēniņš runāja ar Ģeazu, Tā Dieva vīra puisi, un sacīja: stāsti man jel visas lielās lietas, ko Eliza darījis.
5 Kad nu tas patlaban ķēniņam stāstīja, ka tas nomirušu bija darījis dzīvu, redzi, tad tā sieva, kuras dēlu viņš bija dzīvu darījis, piesauca ķēniņu sava nama un sava tīruma pēc. Un Ģeazus sacīja: mans kungs un ķēniņ, šī ir tā sieva, un šis ir viņas dēls, ko Eliza dzīvu darījis.
6 Tad ķēniņš vaicāja to sievu, un tā viņam to stāstīja, un ķēniņš tai deva līdz vienu kambarjunkuri, sacīdams, lai tai atdod visu, kas tai pieder, arī visus tīruma augļus no tās dienas, kad tā to zemi atstājusi, līdz šim laikam.
7 Un Eliza gāja uz Damasku, kad BenAdads, Sīriešu ķēniņš, bija slims; un viņam teica un sacīja: tas Dieva vīrs ir atnācis.
8 Tad ķēniņš sacīja uz Azaēli: ņem dāvanas savā rokā un ej pretī tam Dieva vīram un vaicā caur viņu To Kungu un prasi: vai es palikšu vesels no šās slimības?
9 Un Azaēls viņam gāja pretī un ņēma dāvanas savā rokā, visādas Damaskus mantas, nastu četrdesmit kamieļiem, un tas gāja un stājās viņa priekšā un sacīja: tavs dēls BenAdads, Sīrijas ķēniņš, mani pie tevis sūtījis sacīdams: vai es atkal palikšu vesels no šīs sērgas?
10 Un Eliza uz to sacīja: ej un saki viņam: tu paliksi vesels! Bet Tas Kungs man ir rādījis, ka viņš mirdams mirs.
11 Un tas Dieva vīrs skatījās stipri to uzlūkodams, kamēr šis sarāvās, un viņš raudāja.
12 Tad Azaēls sacīja: kāpēc mans kungs raud? Un tas sacīja: tāpēc, ka es zinu, ko ļauna tu darīsi Izraēla bērniem; tu sadedzināsi viņu stiprās pilis ar uguni un nokausi viņu jaunekļus ar zobenu un satrieksi viņu bērnus un uzšķērdīsi viņu grūtās sievas.
13 Tad Azaēls sacīja: kas ir tavs kalps, tas suns, kam tādas lielas lietas būs darīt? Un Eliza sacīja: Tas Kungs man rādījis tevi kā Sīriešu ķēniņu.
14 Un viņš aizgāja no Elizas un nāca pie sava kunga, un tas uz viņu sacīja: ko Eliza tev sacījis? Un tas atbildēja: viņš man sacīja, tu palikšot vesels.
15 Un otrā dienā Azaēls ņēma apsegu un to iemērca ūdenī un pārklāja pār viņa vaigu, ka tas nomira. Un Azaēls palika par ķēniņu viņa vietā.
16 Jorama, Akaba dēla, Izraēla ķēniņa, piektā gadā, kad Jozavats par ķēniņu bija pār Jūdu, Jorams, Jozavata dēls, sāka valdīt iekš Jūda.
17 Viņš bija trīsdesmit un divus gadus vecs, kad viņš palika par ķēniņu un valdīja astoņus gadus Jeruzālemē.
18 Un staigāja pa Izraēla ķēniņu ceļiem, kā Akaba nams darīja; jo Akaba meita bija viņam par sievu, un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika.
19 Bet Tas Kungs negribēja Jūdu samaitāt sava kalpa Dāvida dēļ, kā viņš tam bija sacījis, ka tam došot gaišumu pie viņa bērniem mūžīgi.
20 Viņa laikā Edomieši atkrita no Jūda pārvaldības un cēla sev ķēniņu.
21 Jo Jorams bija gājis uz Caīru ar visiem saviem ratiem un naktī cēlies un kāvis tos Edomiešus, kas viņu bija apstājuši, līdz ar visiem ratu virsniekiem, bet tie ļaudis bēga savos dzīvokļos.
22 Tāpēc Edomieši atkrita no Jūda virsvaldības līdz šai dienai. Tai laikā arī Libna atkrita.
23 Un kas vēl stāstāms par Joramu, un viss, ko viņš darījis, tas ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
24 Un Jorams aizmiga saviem tēviem pakaļ un tapa aprakts pie saviem tēviem Dāvida pilī, un Akazija, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.
25 Jorama, Akaba dēla, Izraēla ķēniņa, divpadsmitā gadā Akazija, Jorama dēls, sāka valdīt pār Jūdu.
26 Divdesmit un divus gadus Akazija bija vecs, kad viņš palika par ķēniņu, un valdīja vienu gadu Jeruzālemē, un viņa mātei bija vārds Atalija, un bija Amrus, Izraēla ķēniņa, meita.
27 Un viņš staigāja Akaba nama ceļā, un darīja, kas Tam Kungam nepatika, kā Akaba nams, jo viņš Akaba namam bija par znotu.
28 Un viņš gāja karā ar Joramu, Akaba dēlu, uz Rāmotu Ģileādā, pret Azaēli, Sīriešu ķēniņu, un Sīrieši ievainoja Joramu.
29 Tad ķēniņš Jorams griezās atpakaļ, likties Jezreēlē dziedināties no tām vainām, ko Sīrieši tam bija situši Rāmotā, kad tas karoja ar Azaēli, Sīriešu ķēniņu. Un Akazija, Jorama dēls, Jūda ķēniņš, nonāca apraudzīt Joramu, Akaba dēlu, Jezreēlē, jo viņš bija slims.