Bible

1 Tanī laikā Izķija palika slims uz miršanu, un pravietis Ezaija, Amoca dēls, nāca pie viņa un uz to sacīja: tā saka Tas Kungs: apkopi savu namu, jo tu mirsi un nepaliksi vesels. 2 Tad Izķija savu vaigu pagrieza pret sienu un pielūdza To Kungu un sacīja: 3 Ak Kungs, piemini lūdzams, ka es tavā priekšā esmu staigājis patiesībā no visas sirds un darījis, kas tev patīk. Un Izķija gauži raudāja. 4 Un kad Ezaija vēl nebija izgājis ne pusceļa caur pilsētu, tad Tā Kunga vārds uz viņu notika un sacīja: 5 Ej atpakaļ un saki uz Izķiju, manas tautas valdnieku: tā saka Tas Kungs, tava tēva Dāvida Dievs: Es tavu lūgšanu esmu klausījis, es tavas asaras esmu redzējis, redzi, es tevi darīšu veselu, trešā dienā tu iesi Tā Kunga namā. 6 Un pie tavām dienām es vēl pielikšu piecpadsmit gadus, un tevi un šo pilsētu es izpestīšu no Asirijas ķēniņa rokas un pasargāšu šo pilsētu sevis labad un sava kalpa Dāvida labad. 7 Un Ezaija sacīja: ņemiet vīģu rausi. Un tie to ņēma un uzlika uz to trumu, tad viņš palika vesels. 8 Un Izķija sacīja uz Ezaiju: kāda ir tā zīme, ka Tas Kungs mani darīs veselu, un ka es trešā dienā iešu Tā Kunga namā? 9 Un Ezaija sacīja: šī būs tā zīme no Tā Kunga, ka Tas Kungs šo lietu darīs, ko viņš runājis. Vai ēnai būs iet desmit kāpienus uz priekšu, vai desmit kāpienus atpakaļ? 10 Tad Izķija sacīja: tas ir viegli, ēnai iet desmit kāpienus uz priekšu, - to ne, bet lai ēna iet desmit kāpienus atpakaļ. 11 Un pravietis Ezaija piesauca To Kungu, un tas tai ēnai lika iet desmit kāpienus atpakaļ pa tiem pašiem kāpieniem, ko tā bija gājusi uz priekšu pie Akasa saules stundeņa. 12 Tanī laikā Berodaks Baladans, Baladana dēls, Bābeles ķēniņš, sūtīja grāmatas un dāvanas pie Izķijas, jo tas bija dzirdējis, ka Izķija bijis slims. 13 Un Izķija par tiem priecājās un tiem radīja visu savu mantas namu, sudrabu un zeltu un dārgās zāles un to smalko eļļu un visu savu bruņu namu un visu, kas viņa mantās bija; nekas nebija viņa namā un visā viņa valstī ko Izķija tiem nebūtu rādījis. 14 Tad pravietis Ezaija nāca pie ķēniņa Izķijas un uz to sacīja: ko šie vīri sacījuši un no kurienes tie pie tevis nākuši? Un Izķija sacīja: tie no tālas zemes atnākuši, no Bābeles. 15 Un tas sacīja: ko tie laba redzējuši tavā namā? Un Izķija sacīja: tie visu redzējuši, kas manā namā; nekā nav no manām mantām, ko es tiem nebūtu rādījis. 16 Tad Ezaija sacīja uz Izķiju: klausies Tā Kunga vārdu: 17 Redzi, dienas nāks, ka viss, kas ir tavā namā un ko tavi tēvi līdz šai dienai sakrājuši, taps novests uz Bābeli, nekas netaps atlicināts, saka Tas Kungs. 18 Un no taviem bērniem, kas no tevis nāks, ko tu dzemdināsi, taps ņemti, ka tie būs par kambarjunkuriem Bābeles ķēniņa pilī. 19 Un Izķija sacīja uz Ezaiju: Tā Kunga vārds ir labs, ko tu runājis. Un viņš sacīja: lai notiek, kad tikai miers un drošība pastāv manā laikā. 20 Un kas vēl par Izķiju stāstāms, un viss viņa spēks, un ko viņš darījis, un par to dīķi un ūdens grāvi, un ka viņš ūdeni vadījis pilsētā, tas viss ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā. 21 Un Izķija aizmiga saviem tēviem pakaļ, un Manasus, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.