1 Chronicles 10
1 Un Vīlisti karoja pret Izraēli, un Izraēla vīri bēga no Vīlistiem un krita nokauti uz Ģilboas kalniem.
2 Bet Vīlisti lauzās uz Zaulu un uz viņa dēliem, un Vīlisti nokāva Jonatānu un Abinadabu un Malķizuū, Zaula dēlus.
3 Un kaušana bija briesmīga pret Zaulu, un strēlnieki viņu aizņēma ar saviem stopiem, ka tam bailes uznāca no tiem strēlniekiem.
4 Tad Zauls sacīja uz savu bruņu nesēju: izvelc savu zobenu un nodur mani ar to, ka šie neapgraizītie nenāk un mani neliek smieklā. Bet viņa bruņu nesējs negribēja, jo viņš bijās ļoti. Tad Zauls ņēma zobenu un metās uz to.
5 Kad nu viņa bruņu nesējs redzēja, ka Zauls bija nomiris, tad viņš arī metās uz zobenu un nomira.
6 Tā Zauls nomira un viņa trīs dēli un viss viņa nams nomira kopā.
7 Kad nu visi Izraēla ļaudis ielejā redzēja, ka tie bēga un ka Zauls un viņa dēli bija nomiruši, tad tie atstāja savas pilsētas un bēga, un Vīlisti nāca un tanīs dzīvoja.
8 Un otrā dienā Vīlisti nāca, tos nokautos aplaupīt, un atrada Zaulu un viņa dēlus guļam uz Ģilboas kalniem.
9 Un tie tam novilka drēbes un paņēma viņa galvu un viņa bruņas, un tos sūtīja pa Vīlistu zemi apkārt par priecīgu ziņu saviem elkiem un ļaudīm.
10 Un tie nolika viņa bruņas sava dieva namā un viņa galvu tie piekala Dagona namā.
11 Kad nu visi ļaudis Jabesā Ģileādā dzirdēja visu, ko Vīlisti Zaulam bija darījuši,
12 Tad visi spēcīgie vīri cēlās un paņēma Zaula miesas un viņa dēlu miesas un tās pārnesa uz Jabesu un apraka viņu kaulus Jabesā apakš ozola, un gavēja septiņas dienas.
13 Tā Zauls nomira savos grēkos, ko bija darījis pret To Kungu, Tā Kunga vārda dēļ, ko viņš neturēja, arī ka viņš to zīlnieci bija vaicājis un meklējis,
14 Un nebija vaicājis To Kungu; tāpēc viņš tam lika mirt un piešķīra valstību Dāvidam, Izajus dēlam.